pierakstīšanas vērts

staigājamies gar jūru
es: "kad biju maza, krāju akmentiņus ar caurumiņiem. tie nesot laimi. vienu akmentiņu ar diviem caurumiņiem pat iekarināju kaklā."

viņš: "hm. nu, man vienā rokā divi akmentiņi bez caurumiņiem un otrā - laime."

/ļoti smaidu. jo es esmu otrā rokā.


un vispār tieku ļoti lutināta un mīļota
sajūta tāda, ka dabūju visu, ko sirds vēlas. pamatā runājot par niekiem, kas arī ir pats svarīgākais

un man patīk tūjā. ne velti tur pavadīju pavisam lielāko daļu pirmās nedēļas 'rīgā' :)