lohnesha murgojumi
|
Sunday, October 16th, 2005 |
|
||||
Sēžu un ēdu vakariņas. Izdomāju, ka kaut kas jāuzraksta. Tātad, sākšu no sākuma. Vakar biju aizgājis uz izstādi Hansabankas galvenajā ēkā (http://www.hansabanka.lv/ads/izstade.p Pie reizes biju ieplānojis apskatīt Rīgu no 25. stāva. Tā nu stāvu kādas minūtes divdesmit, un viens kazbārdains onkulis pa mikrofonu paziņo, ka ekskursijas tiks atsāktas pēc divām stundām. Nu neko, garīgais bija sabojāts par visiem 100% (tas nenozīmē, ka pirms tam bija 100%). Aizgāju uz "Olympia", ieraudzīju foršu somu, kura maksāja 19 LVL, nepirku, iegāju Rimi un vilkos mājās tāds kā sašļukusi vobla Sedas dzērāja azotē. Jauki [..] Tagad sēžu un domāju, ko darīt. Nevis par to, ko rīt ēdīšu, kur čurāšu vai pirkšu "Roltonu" (sausā zupiņa - http://yaplog.jp/azumanjyu/img/68/rolto Vispār mani fascinē tās dzīvokļu cenas Rīgā. Rupji sakot "pizģec" ... Savā stulbumā iedomājos vienu lietu. Tātad, es visu mūžu strādāšu, pelnīšu naudu, maksāšu kredītu un mani bērni dzīvos manā dzīvokli un viņiem būs nospļauties par to, cik grūti viss ir nācis, jo cilvēks saprot kaut ko tikai tad, ja ar to saskaras (tagad varat apmētāt ar puvušiem tomātiem un teikt, ka tā viss nav gan). Tikpat labi var dzīvot letākā vietā, mazāk pelnīt, bet tur par to pašu nebūs tik daudz jāmaksā, kā šeit, bet nu jā bērni negribētu dzīvot Sedā visticamāk (pauze rēkšanai) ... (pauze beidzās). Tātad, jāvaino visā savus vecākus, ne!? (labāk nē) Tātad laikam vien būs jāvergo visa dzīve, lai pāris gadus varētu padzīvot forši, kad būs lielās Eiropas savienības pensijas un citi labumi (NETICU). Idille ne? Jā! Bet vispār, ko es gribēju pateikt? To, ka nekad nepērciet divas vienādas lietas, kuras nezināt, kaut vai tās ir lētas. Spilgts piemērs ir "Krušons" (zinātāji sapratīs). |
||||
|
lohnesha murgojumi
|