Izbijusi mīlas lāse
Pāri manam godam lien
Kā nodevīgs klepus, kāse
Sirdī maza lauska brien!
Tu uzradies, kad akla biju,
Kā kūstošs sniegs es tavās rokās liju.
Notika brīnums un atvērās acis zilās,
Netikā un riebumā sirds mana sitās!
Liec man mieru un aizej ar godu,
Bet, nedarot tā, tu uzliec sev slogu.
Katram no mums ir savs ceļš ejams,
Pašam jauns skats un solis ir ceļams.
| 
pic by ennil
|