|
Feb. 7th, 2006|03:47 pm |
Sākam dzīvoties pa naktīm.
Bohēmija.
Māku jau sen saskatīt savas robežas un tāpēc dažreiz pat nemēģinu izmantotas dažas iespējas. Kam man? es dzīvoju, elpoju, domāju. Ja vajag tad izsāpēs manī tā sāpe arī bez neviena mīļa pleca. Ir protams grūti, bet es rūdos. Nav nepieciešams glāstu, jo tie dažreiz nodara vairāk sāpes nekā laba.
Bet gribētos, lai kāds mīļi pieglaužās, bet tās ir tikai ilūzijas. |
|