| Zeme un debesis |
[Nov. 12th, 2006|09:58 pm] |
Šodien debesis devās ciemos pie zemes.
Sastapšanās bija vēsa. Tā tas tagad ir.
Kopš tās reizes, kad zeme un debesis bija kopā, pēc tam vairs nekas nebija kārtībā starp viņiem.
Debesis raudāja, zeme saņēma šīs asaras un padarīja tās par kaut ko - par spēku,kas upē, par skasitumu, kas ziedā, par dzīvību, kas mūsos... Debesis, protams, neraudāja visu laiku.. tās deva arī gaismu, ko zeme arī izmantoja. un tā visu laiku.
Zeme izmantoja, debesis deva. Tās vairs nekad nesaskārās, jo kaut kur tur, tālumā, dziļi sirdī, zemapziņā , tur bija sāpīgās atmiņas par pilnību, par kopā būšanu, par dzīvošanu.
Šodien tā ir vairs tikai migla kas atlikusi no šīs mīlas, tikai migla vēl satur to kas bija...
skumjš stāsts? Es teikšu - patiess. |
|
|