ko tik arhīvos nevar atrast... |
[Nov. 6th, 2006|12:14 pm] |
|
|
|
Comments: |
varbūt arī raksta! ko var zināt... šis arī nekad nesasniedza to cilvēku kam bija domāts... un ceri gan, tikai pavisam klusi...
man ir apnicis cerēt. vai tas nav muļķīgi tik ilgi cerēt? veco cerību noamina jauna,kas pēc savas būtības ir tikpat nepiepildāma un apšaubāma,un tasa turpinās kā muļķa pieredzes krāšana,aizvien vaiŗāk pierodot- es esmu muļķis. reālais sāk atbaidīt.pieradums dod roku un smīn tik nekaunīgi un pašapzinīgi ka tā vien gribas roku nocirst,bet tu beigās to tikuntā satver.kā parasti.
Muļķīgi būtu padoties pēc tik ilgas dzīvošanas cerībā... Var jau būt ka tev ir apnicis cerēt... Katram kādreiz ir kaut kas apnicis... Bet ne jau tāpēc ka mums apnicis bija mēs padodamies... Vai gribi tomēr teikt ka jā? Tad man jāsāk jautāt kāpēc man, kad apnika dzīvot, neienāca tāpat vienkārši padoties... pasaki man to lūdzu... Cilvēki vispārībā ir diezgan muļķīgi :) un tu esi visizcilākās formas cilvēks, kuram diemžēl ir tomēr jāizpilda savs pienākums pret cilvēku dabu. Neviens nav apgalvojis ka realitāte ir skaistuma iemiesojums...
Paldies nebūtu domājusi ka Tu par mani tā domā...:) es....es cenšos nezaudēt ticību,bet tas ir sarežģīti.jo man visu laiku kāds saka ka esmu muļķe.varbūt sirdsbalss... un vispār- mani raksti ir depresīvi?
mana specialitāte ir domāt par visu.. tā ir mana muļķība... bet vai tas kas saka ka tu esi muļķe, pats nav muļķīgs? Un vai tad brīžiem nav tā ka gudri cilvēki tomēr rīkojas muļķīgi? un ģeniļai cilvēki ir traki? ir. nu tātad, nav jau tā ka cilvēks ir tikai muļķīgs vai tikai gudrs...
Nezinu par taviem rakstiem... vai tie ir tikai apraksti, kuros tu vēlies atbrīvoties no tā drūmuma vai arī tie ir tavas skumjās dvēseles piepildījums.. Dažbrīd tie ir skumji, tas tiesa... dažbrīd pārāk skaļš dramatisms... | |