kristīne
08 March 2014 @ 05:29 pm
 
"august: osage county"

pasmaga, bet tiešām lieliska filma.
Tags:
 
 
mūzika: kings of leon - last mile home (acoustic)
 
 
kristīne
07 March 2014 @ 01:35 pm
 
es esmu līdz kaulam slinka. tik ļoti slinka, ka nupat jau pašai riebjas. slinka sīkumos un vēl slinkāka attiecībā uz lielām un svarīgām lietām.

veikalā aizmirsu košļenes, bet atpakaļ jau, protams, neaizgāju. tagad sēžu un pati dusmojos. ne jau par tām košļenēm, bet par to, ka nevaru pakustināt savu pakaļu
 
 
kristīne
03 March 2014 @ 09:31 pm
 
biju sasparojusies teikt dzīvei "jā", bet izskatās, ka ne sūda nebūs.
 
 
kristīne
02 March 2014 @ 10:25 pm
 
kopumā septiņas stundas pa autobusiem, un beigās jau es vairs nejutu savas kājas. burtiski.
pēc tam nogulēju pāris stundas, pamodos pašā vakarā, un tagad nesaprotu, ko darīt. nu labi, jāmēģina izmācīties, bet tas arī viss.
vispār man ir slikti jau vairākas dienas, nu tā, ka "tūlīt vemšu, bet tomēr nē" slikti - nekādi nevaru iztulkot, ko organisms mēģina man pateikt un kas tad īsti par vainu.




par savu veiklību (lasīt: tizlumu) es vairs nebrīnos - tā forši parunāju ar kaimiņieni, kas nupat atgriezusies pēc mēnesi garas prakses un nu ļoooooti gribēja runāties, pasmējos ar muti vaļā līdz ausīm, ienācu istabā, paskatījos spogulī un sapratu, ka pilni zobi ar magoņu sēklām. meh
 
 
mūzika: http://8tracks.com/nouisacid/girls-and-their-cigarettes
 
 
kristīne
28 February 2014 @ 11:24 pm
 
kas tas par pilnīgu sviestu ar nosaukumu "par dabīgu ģimeni", kas pēdējā laikā ceļo pa internetu ?
 
 
kristīne
25 February 2014 @ 09:22 pm
 
ir tādas dienas kā vakardiena, kad jau pamosties priecīgs un, ejot pa ielu agri, agri no rīta, kas parasti liktos nāvīgi mokoši, mēģini apspiest smaidu, jo noteikti izskaties pēc muļķa. un tad visa diena tāda priecīga - bez iemesla. vēlēšanās izlekt no biksēm ir vēl lielāka, kad uzzini, ka tava slinkošana (mācīšanās ?) tikusi novērtēta, un, jā, stipendija kabatā. 
taču ir tādas dienas kā šodiena, kad jau no rīta gribas kādam iespert, un, pie spoguļa stāvot, apsver domu izraut no galvas visus matus, jo nekādi neizdodas tos sataisīt tā, lai kaut mazliet izskatītos pēc cilvēka, līdz ar to visu dienu arī nostaigā kā tāds papagailis, mazliet ienīstot sevi, bet vēl vairāk citus - arī bez iemesla. 
ja par cilvēkiem, tad ir tādi kā tirgus tante, kas savu riebīgo raksturu necenšas noslēpt, tieši otrādi - bāž to visur, tāpat kā savu garo, garo degunu. 
bet, par laimi, ir arī tādi cilvēki kā userinfoliktens_humors ,
kas uzsauc tev pusdienas, jo zina, ka tu esi bomzis, kam naudas pietiek vien autobusa 
biļetei uz mājām.. nu, iespējams, vēl arī tāpēc, ka tu reizēm esi kaut nedaudz 
sakarīgs sarunbiedrs. 
ja runā par mājām, tad rītdienas ilgi gaidītais brauciens atkrīt, kas gan šajā reizē droši
vien nemaz nav slikti, bet, ai, kā bail par to, kas būs rīt. ja varētu, noteikti turētu 
īkšķus pati par sevi, bet es visdrīzāk būšu iekrampējusies krēslā, lai neapkristu un
vēl vairāk neapkaunotu sevi - pietiks jau ar mēles mežģīšanos un sarkano seju.

bet nu lai man viss priecīgi
un jums ar`


 
 
kristīne
23 February 2014 @ 08:58 pm