kristīne
22 January 2013 @ 08:29 pm
 
vakar atbraucu mājās. pēc kopumā 8 h kratīšanās pa autobusiem beigās man palika slikti un gandrīz apvēmos, jo nebiju ēdusi visu dienu. tgd varēšu divas nedēļas tikai gulēt un ēst, jo tieši tik interesanti te ir. bet ne par to ir stāsts.
es tā mazliet pavēroju savu mīļo (trako, bet tomēr mīļo) kaķeni, un, man liekas, ka viņa paliek veca. kas ir pilnīgi normāli, bet man viņas ir kaut kā žēl vai.. es pat nezinu. neprotu aprakstīt to sajūtu.




un vēl man tevis tomēr mazliet pietrūkst.

upd.: un es tā arī pateicu. pēc nedēļas spītēšanās, bet pateicu.
 
 
kristīne
17 January 2013 @ 06:34 pm
 
Valts Ernštreits: Bez dzīvošanas atļaujas

Un tad pienāk brīdis, pēc kura nav, ko sacīt.
Un debesis klusē kā nobijies vakars uz sliedēm. Tik
gaišs bija sniegs, pa kuru mēs nācām šurp, un tik
netīrs tagad, kad mums jādodas projām.

Un tas viss, kas šeit bijis - nekad tas nav bijis
mūs. Tā kā Baltijas dzelzceļš, tas bija un paliks
zem kājām. Kādreiz šosejas malā izdzersim pudeli
šņabja, un tad atkal būs labi. Man pietiek,
ka zinu - tu esi.

Un mēs aizejam atkal svešu pilsētu aukstajās rokās.
Tās mūs glāsta un saka: pacieties tikai šo ziemu.
Notiek lielais brīnums - mēs pārejam pāri sāpēm.
Tikai - kam gan to vajag. Mazi brīnumi nemēdz
notikt.

Gadam tuvojas beigas. Un nākamais arī nav labāks.
Varbūt jāpaiet brīdim, lai atkal mēs sāktu runāt. Lai
snieg sniegs. Aukstās pilsētās vienkāršāk dzīvot.
Tikai - kas gan to saprot. Esmu noguris. Mīlu.
Beigas.
 
 
kristīne
12 January 2013 @ 01:54 pm
 
ārā izskatās tik skaisti, tik skaisti, bet es sēžu istabā ar sāpošu galvu un iesnām, un nepārtrauktu manirauksti sajūtu. būšu noķērusi kaut kādu draņķi. lai nu kā - tikko noskatījos `the perks of being a wallflower`. vēl viena no filmām, kuru noteikti kādreiz gribēšu redzēt vēlreiz
 
 
kristīne
11 January 2013 @ 12:52 am
 
es tikko pavisam nejauši atklāju, ka es lasu savu kursabiedreni, un viņa lasa mani. jau kādus gadus trīs, ja nekļūdos, bet pazīstamas esam pusgadu. un tad rodas jautājums - varbūt tu arī jau sen zini, ka es esmu ?
un tas ir tiiiiiiik dīvaini. dzīve ar mani joko!
 
 
mūds: confused
 
 
kristīne
03 January 2013 @ 11:08 pm
#48  
kad es ēdu, man vienmēr, VIENMĒR kaut kas uzkrīt virsū
Tags:
 
 
kristīne
19 December 2012 @ 11:17 pm
 
es nezinu, ko īsti es gribu piekaut - sevi vai citus. lai gan nav jau laikam jēgas un iemesla dusmoties ne uz vienu no nosauktajiem. man vienkārši mazliet jāatiet no vidusskolas, vēl to tā pa īstam neesmu izdarījusi, jā. neizplūdīšu sīkumos, kas un kā.. pāršķiru lapu! vismaz mēģinu
la la la. viss ir kārtībā
 
 
mūds: blah
mūzika: http://8tracks.com/rbieze/indie-rock-2012
 
 
kristīne
02 December 2012 @ 10:58 pm
#47  
man ir fakin bail no manekeniem. srsly. man nepatīk, kā tie uz mani skatās, un es satrūkstos ik reizi, kad kādu ieraugu
Tags: