pēc skolas biju bērnudārzā. sarunāju datumu un laiku mūsu jauniešu organizācijas veidotajam labdarības pasākumam, būs smuki.
un kā tie mazie gulēja ! trāpīju tieši uz pusdienslaiku, lūrēju pa istabas lodziņu, kamēr gaidīju vadītāju. viena no auklēm, kas tur sēdēja laikam nezināja, ka kāds atnāks un uzreiz pieleca kājās. bet viņi tik foršiņi. un maziņi. guļ tādās krutās gultiņās, kas izskatās pēc atvilktnēm
es šodien jūtos labi. un, kā pašai šķiet, pat izskatos neslikti
cilvēki domā, ka zina, kas es esmu - Post a comment
i`m one of those people
kristīne (faded) wrote on December 3rd, 2010 at 04:40 pm
tādas dienas gadās reti