kristīne
09 November 2014 @ 01:20 am
 
man riebjas, ka man viss riebjas. tieši tik tālu esmu nonākusi. es mīlu savu darbu, bet tai pat laikā mani nepamet tā pretīgā sajūta, ka patiesībā man nekas no tā nesanāk, ka tas nav tas, kas man būtu jādara. man riebjas gandrīz viss, kas saistīts ar universitāti, man nepatīk tur būt un man jau tagad ir žēl savu nervu, kas tiks uzvilkti līdz pēdējam brīdī, kad (ja) ķeršos klāt bakalaura rakstīšanai, jo apziņa, ka pēc tam ar visiem papīriem varēšu vienkārši iet dirst paliek jo dienas, jo lielāka. šķiet, ka nekam, ko daru, nav nekādas jēgas. šķiet, ka esmu no tiem, kas nevis dzīvo, bet eksistē. es katru dienu burtiski izvelku līdz beigām. diemžēl.
taču visvairāk man riebjas tas, ka šajā visā esmu pavisam viena.
 
 
mūzika: земфира - мы разбиваемся