kristīne
02 March 2014 @ 10:25 pm
 
kopumā septiņas stundas pa autobusiem, un beigās jau es vairs nejutu savas kājas. burtiski.
pēc tam nogulēju pāris stundas, pamodos pašā vakarā, un tagad nesaprotu, ko darīt. nu labi, jāmēģina izmācīties, bet tas arī viss.
vispār man ir slikti jau vairākas dienas, nu tā, ka "tūlīt vemšu, bet tomēr nē" slikti - nekādi nevaru iztulkot, ko organisms mēģina man pateikt un kas tad īsti par vainu.




par savu veiklību (lasīt: tizlumu) es vairs nebrīnos - tā forši parunāju ar kaimiņieni, kas nupat atgriezusies pēc mēnesi garas prakses un nu ļoooooti gribēja runāties, pasmējos ar muti vaļā līdz ausīm, ienācu istabā, paskatījos spogulī un sapratu, ka pilni zobi ar magoņu sēklām. meh
 
 
mūzika: http://8tracks.com/nouisacid/girls-and-their-cigarettes