cilvēka prāts ir neizdibināms. es turpinu atlikt, nē, nevis tikai atlikt, bet vienkārši nedarīt lietas, kas man pašai būtu nu ļooooti svarīgas un pat pieskaitāmas pie must do. man vieglāk un daudz interesantāk ir palīdzēt citiem vai darīt kaut ko ne tik ļoti lielu, pat maznozīmīgu. es jau zinu, ka beigās tik un tā (es vismaz tā ceru) visu izdarīšu, bet nu kāpēc, kāpēc es kaut reizi nevarētu kaut ko pamainīt, būt kaut kā citādāk, būt labāk, būt ne tik ļoti kristīne.
šodien lielu daļu laika pavadīju ar turku meitenēm un cilvēkiem, kurus nepazīstu. varbūt skanēs dīvaini, bet tas tiešām ir tik ļoti aizraujoši - gan tas, ko runā vai stāsta viņas, gan arī es pati sev atklājos no citas puses. bez tam - tik ilgi norunājot angliski, mēle mežģās, un brīžiem pat nevar saprast, kāda valoda tad nu tagad spruks laukā.
un, jā, arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka nākamo studiju semestri gribu pavadīt ne latvijā. būs forši ! galvenais man tagad galīgi nenoklīst pašai savā galvā
šodien lielu daļu laika pavadīju ar turku meitenēm un cilvēkiem, kurus nepazīstu. varbūt skanēs dīvaini, bet tas tiešām ir tik ļoti aizraujoši - gan tas, ko runā vai stāsta viņas, gan arī es pati sev atklājos no citas puses. bez tam - tik ilgi norunājot angliski, mēle mežģās, un brīžiem pat nevar saprast, kāda valoda tad nu tagad spruks laukā.
un, jā, arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka nākamo studiju semestri gribu pavadīt ne latvijā. būs forši ! galvenais man tagad galīgi nenoklīst pašai savā galvā
mūds: 
excited
excitedpateikt