kristīne
09 January 2012 @ 06:21 pm
 
runājos ar tēti
- uzmini, cikos es aizmigu ?
- vienos
- pusčetros, lai gan gulēt aizgāju jau divpadsmitos
- tad jau tu slima esi

un es tiešām sāku domāt, ka ar mani kkas nav kārtībā. es vienkārši nevaru aizmigt - vienalga, cikos es ielīstu gultā, vienalga, ko es pa dienu būtu darījusi un kādā stāvoklī ieradusies mājās. man šķiet, ka es drīz sajukšu prātā. šonakt gulēju ar atvērtām acīm un raudāju. tik stulbi un tik slimi
 
 
mūds: depressed
 
 
kristīne
09 January 2012 @ 08:22 pm
#29  
balee, disene - vienalga. redzu - čalis smuki dejo. pirmā doma - o, labais! bet, nēēēē, es neesmu no tām, kurai nākamā doma ir - omg, es gribu ar viņu dejot!!!!! drīzāk - cik lame bikses vai kaut kas tamlīdzīgs
man no tādiem ir kaut kādā ziņā bail, nu, no tiem, kas superlabi dejo tās visas balles dejas, griežas uz riņķi piecas reizes sekundē un paspēj apdejot ap visiem, kas atrodas zālē, jo vienmēr ir tā neērtā sajūta, ka, dejojot ar viņu, es obligāti sapīšos savās kājās un nolikšos zemē vai notiks vēl kaut kas. un tad arī liekas, ka tādi čaļi neprot dejot pie tādiem normāliem kalbasņikiem, bet tikai vīterot apkārt, un tas galīgi neder
nezinu, varbūt vēl nav tas īstais vecums pienācis
Tags: