kristīne
23 August 2011 @ 08:40 pm
 
ikreiz, kad aizdomājos par to, ka sen neko neesmu uzrakstījusi, atceros par to vienu vienīgo dzejoli, kurš man ir pazudis. izgaisis. nekur nav pierakstīts. nav. ja tas būtu kāds no tiem sūdīgajiem, tad noteikti pat neatcerētos, bet šis.. - es pat atceros kad un kāpēc to sarakstīju. aaaargh. tā ir viena no tām mazajām lietiņām, kas savā ziņā grauž