divas dienas biju alūksnē ar daci pie daces omes. tajā rītā, kad uz turieni braucu mani aizveda uz blakus miestu gaidīt autobusu. tā nu es tur sēdēju kādas 40min, cerēdama, ka man neuzbruks kāds nogibējies radījums, bet viss jau beidzās labi, esmu šeit. lai gan autobusā bija viens tāds, kas sēdēja pretējā solā un dažbrīd tā cītīgi blenza uz mani
vispār tur bija diezgan jautri. otro dienu līdz autobusam pavadījām humpalās, tā vien šķiet, ka pieskandinājām visu to milzīgo telpu, sākot jau ar manu "jezus marija!!!!!" ienākot pa durvīm no tā milzīgā karstuma
nujā, tad es atbraucu mājās, šausmīgi lija, kamēr aizvilkos uz dzīvokli biju galīgi slapja +vēl kā izrādījās nav elektrības. pusaukstā ūdenī aši nomazgājos un pēc kādas stundas jau bija jābrauc pie elīnas. tur es biju 3 dienas, ja kko nejaucu. pārdevām saldējumu, smējāmies, etc. viņas brālis ir tā izaudzis. tik brūns un tik blonds un tik smieklīgs.
viņiem tur ir tāds kā viesu/atpūtas nams, vispār baigi forši, bija ļoti daudz cilvēki, barojām kazas un strausus un fazānus un ēdām paši.
tagad esmu mājās, te vēl aizvien ir brāļa draudzene, kas nav diez ko runīga, bet var jau saprast, es pie elīnas pirmajā dienā arī tikai stulbi smējos
un vēl: tās divas plānotās dienas pie edgara atceļās, kas ir diezgan stulbi, jo mājās es galīgi nemaz negribu palikt
24. datumā sapratu, ka nevis kristīņu ir pārāk daudz, bet tie cilvēki, kas mani ierindo tajā stulbajā "apsveicu" sarakstā ir pārāk slinki. un tā vēstule, kas dr.lv šobrīd ir melnrakstos paliks nenosūtīta. ne septembrī, ne oktobrī, nekad. es taču jau sapratu, ka tev nevajag
un man jau arī vairs ne5 saka | pateikt