šodiena pagāja pārsēžoties no autobusa autobusā, izkāpjot vienā un otrā pieturā
mani nepameta tā dīvainā sajūta, ka daudzi uz mani blenž, bet pie tā jau es būšu pieradusi - lai kur es ietu, lai kur es atrastos
"tāpēc, ka tu esi riža"
un arī pie tā jau es būšu pieradusi. lai sauc, kā grib. sev man vienmēr būs, nu jau izbalējuši, oranži mati
rītdiena arī, visticamāk, dzīvojot pa pieturām
bet 5dien pie elīnas uz pāris dienām, līdz ar to man nevajadzēs ne jēzus palīdzību, ne telti, ne citu kompāniju
un ir nojausma, ka visam vajadzētu būt labi, mh