trial, ruins, paris

oh, please, convince me about something!

bet tiešām, kā vēl man trūkst?

Nu labi, šis gads nebija tik slikts, jāatzīst. Bet Tīģeris vēl nebeigsies kādu mēnesi točna un šis tas man vēl ir padomā.
Man liekas, ka viss, ko ieguldīju 10.gadā, atmaksāsies 11. vismaz gribu tam ticēt. Tikai соберись, тряпка.

kad agrāk dzirdēju vecākus cilvēkus sakām, ka viņi nevarot vairs mācīties, ka ar vecumu tas ir aizvien grūtāk, es tam īsti neticēju, man likās, ka tās ir atrunas, cilvēks vienmēr, kamēr ir pie saprāta, ir spējīgs mācīties, ja ir nepieciešamība un vēlme. Bet nu man nākas atzīt, ka taisnība nav man. It kā elementārās lietas man ir jāapgūst tagad savos gados, saprotu, ka kaut ko ielaidu un tas viss man bij jādara ap gadiem 17-18-19. Bet nākas atzīt, ka katram vecumam ir savas priekšrocības, tajā vecumā pasaule vēl nav tik grūta, problēmas, ar kurām saskaries ir tik smieklīgas, protams, tās ir smieklīgas man tagad, bet tad noteikti izskatās vismaz kā pasaules mēroga un neatrisināmas, ka dzīve ir beigusies. Jo labāk, izdarot muļķību pirms tiem n-tiem gadiem, pārdzīvojot to līdz sirds un dvēseles dziļumiem, šodien es pasmietos, bet kā saka "pieredze ir." Tagad šie te sīkumi plusojas pie visa pārējā, kamī esmu iedzīvojusies.
nekāda slēdziena.

Kā tas var būt, ka ir visi iemīlēšanās simptomi bez pašas iemīlēšanas?

ziniet, kā ir, kad atkārto vienu vārdu, līdz tam zūd jēga?
tā ir mana metode.

a varbūt nah to visu? atrast jaunu darbu? aizbraukt uz citu valsti? iestāties mācīties? apprecēties?

kkas nav pareizi shodien, shoden es domaju, ka laime varetu but citos cilvekos, kontakteshana ar tiem. kur ir mans veseligais mizantropisms?

Garik! Garik! Garik! :)

Woooohoooo biļetes uz Londonu ir :)
Nu tagad mani pie dzīvības kkas tomēr uzturēs.

Immanuils būtu ļoti neapmierināts ar mani. Morālais likums manī nomirst pie pirmās iekāres izpausmes. Nu ko lai saku, nu nevaru, nevaru es sev neko liegt, nu nespēju es sev neko aizliegt, gribēju arī teikt, ka es neko nemācos, bet tā nav :) salīdzinājumā ar pagājušā gada dēku, šī ir savadāka ar to, ka nekādas emocijas vai jūtas nav, pure do it for fun.
un no sērijas "and now time for the weather, Tiffany?" man likās, ka laiki, kad varu lasīt Gariku līdz 2-3 naktī ir pagājuši, a nihujaaaaa ;))

как много девушек хороших, как много ласковых имен
А мне достался с гнусной рожей и с гадким именем Антон

un šodien ir šitā :)

Jūlijs ir vienk pagājis.

Augusts, augusts...
Kas mani velk aiz manas lielās mēles, nah, vot nah, man bija "you wanna talk about it?" Nah man bija jāspiež runāt, izrunāt, ja nemaz negribēju to visu dzirdēt. Ko nu tagad darīsim? Viens cilvēks tagad vispār ir pazudis no jebkāda redzes loka, otrs tagad diezin vai vēl gribēs ar mani runāt, vai vēl redzēt.
Še tev mani patiesības meklējumi. You can't say truth and hope to get away with it, can you?

Едет скорый поезд на полной скорости. Вдруг он съезжает с рельс, проскакивает лесополосу, кукурузное поле и вновь возвращается на рельсы. Обалдевшие пассажиры спрашивают у машиниста:
- Что это было?
- Едем, смотрю мужик на рельсах срет.
- Так давить надо было!
- Так вот только в кукурузе и догнали!

oficiāli, šī ir craziest week, man vienk bail, kas notiks tālāk.

3 dienas svaigā gaisā, bez cigaretēm, alkohola, interneta, kompja, sauļojoties un auklējot bērnu laikam ir atstājušas nedzēšamu iespaidu uz manu psihisko stāvokli --> es jūtos atskurbusi un nevaru teikt, ka šī sajūta man īsti patīk, un uz manu ārieni, laikam, arī, man šodien narvesen jautāja, vai meitenīt, tev ir 18, lai pirktu cigaretes.
neciešu garās brīvdienas, pārak daudz laika pavadu savās domās, tās man tagad ir veiksīgi sasienušās miljons mezglos.
neciešu gaidīt notikumu attīstības gaitu.
riebjas, ka esmu piedzimusi par meiteni, es nespēju atrast nevienu plusu šim apstāklim.

jebkurā gadījumā, jūnijs ir paskrienis garām nemanot un jūlijs ir mans mīļākais mēnesis :)

yeah yeah yeah, TB 3. sezona :)

у меня болит живот,
значит, кто то там живет,
и если это не глисты,
значит это сделал ты.