tas ir pietiekami tizli, lai atzītu, bet, man liekas, esmu apdedzinājusi sev barības vadu. Kur, kad, kāpēc ir jautājumi nevietā.
enisveis, tās sāpes es savadāk izskaidrot nevaru

neesmu letojusi alkoholu ne grama precīzi nedēļu. jūtos lepna par sevi. un vēl es jūtos līdz nāvei nogarlaikojusies.

gribu grāmatu, Vailda grāmatu. es nesaprotu, kāpēc es nevaru to nopirkt pati, vienmēr veikalā atrodu it kā tieši tādu, kādu vajag, bet nopērkas tik un tā kaut kas cits, vai arī nav naudas. manuprāt, man vienkārši nav lemts to izdarīt pašai. der krieviski (tas i pat vēlams), neder dorians, kas jau ir izlasīts, lugu "sborņiks" ir uber alles. labiņi, kā sacīt jāsaka, no manas klavas - mistiskajam grāmatu gariņam tiek nodots..

nez, kāpēc ar ārstiem ir tāpat, kā ar vīriešiem - ar viņiem ir grūti, bez viņiem palisam hujovo.
un laikam ārstus mēs nemīlam par to, ka viņi mums pasaka, kā ir un cik slikti tas kā ir. un viduslaikos ziņnešiem, kuri atnesa sliktas ziņas, nocirta galvu.....

Labrīt, saulīt, es ir aizmirsusi, kad pēdējo reizi tusēju pa centru....
btw, šodien atvadījos no savām brillēm. vajag jaunas. bļe, bet dārgi, negribās uz to naudu tērēt... a lēto sūdu man ar nevajag

Saņēmu visu savu drosmi un tomēr ielīdu savā i-bankā. nobijos, nu, nav tā, ka nebiju to gaidījusi.
bet trifeles, saldējumu un šampanieti vēl aizvien gribu, ļoti.

she's got da ticket, she's got da TICKET! ;D

http://www.deathclock.com/

Your Personal Day of Death is...
Sunday, September 13, 2065

es tikai gribu laiciigi visus ieluugt :)

neko nesaprotu, bet manu profilu ir sācis aktīvi pētīt 3.kurss

Ja LNT ziņas nemelo - Placebo Rīgā, 29.maijs
televizoru ir dažreiz vērts skatīties

nu, tagad man ir tikai 1 vēlme - lai manas vārda dienas plāns izdotos ;)
mjā, rādās padārgi..... ;(

Šonedēļ es apceļoju Latviju. Ja jau esmu iegriezusies mājās, rīgā, tad kkas ir jāuzspamo ;)
Tikko no Ventspils (jāatzīst, ka man tā pilsēta ar katru apmeklējuma reizi, patīk aizvien labāk un labāk, šoreiz bija arī lieliska ekskursija), un jau jāpošās uz Valmieru. un vispār, es šodien vēl varēju tikt aizrauta uz Rundāles pili, lai nu būtu pilns komplekts ;) es ne par ko nežēlojos, tik braucieni autobusos mani nogurdina, bet arī šai "mīnusā ir pluss," jo "Rozes vārds"lasās dikti lielā ātrumā. hmmm, kas nu vēl jauns..ak jā, man atkal negribās ēst, vispār, vakar gandrīz viss mans dienas racions sastāvēja no olīvēm, marinētiem gurķiem un sāļajiem groziņiem un vēl es visu dienu sapņoju arī par marinētiem šampiņjoniem. lai nu kā, uztraukties es sākšu bik bik vēlāk

nesaprotu, kur lai liek to nenormālo māniju visiem un vienmēr palīdzēt?

ja man ir savs viedoklis, ir diezgan stulbi mēģināt domāt, ka var to mainīt, izmantojot tik debīlu paņēmienu, kā spiešana uz jūtām. un arī tik pat debīli mēģināt man 20 gados vēl pārādīt, ka, redz, es te vēl esmu galvenā, es vēl kaut ko kontrolēju. mani tas kaitina, bet visvairāk mani kaitina akmens laika uzskati, kuri ir acīmredzami balstīti uz subjektīvo vēlmi. un vēl mani kaitina tas, ka esmu sakaitināta. mana laime man ir zināma - tā ir spēja un varēšana darīt, kā es gribu, kā tikko manu brīvību ierobežo, es kļūstu nelaimīga, nē, tas bija agrāk, tagad es kļūstu dusmīga un gatava cīnīties par to, ko gribu. viss ir atrisināms.

mmmmm, tas Gold Bacardi ir labs, maita, neko nevar pārmest. un mana augstsirdīga un cēlā doma nedzert vismaz kādas dienas atkal ir noslīkusi kārtējā glāzē. man tagad ir ūdenspīpe un tabaka, pagaidām trūkst tikai oglītes, to var labot. rīt mēģināšu ķert savu filosofiku atklāsmi dūmos

pazaudēta identitāte.
atlīdzību garantēju

šodien es negribu runāt, gribu truli dzert un skatīties griestos

Man gribētos ierakstīt kaut ko sakarīgu, ar tādu vērēnīgu domu, nu kā filozofam pienāktos. bet nekā. Vakar man pateica, ka ar mani nav iespējams uzturēt saturisku sarunu, jo studēju filosofos un spēlēju "чгк," parodoksālā paārādība: dzenoties pēc iekšējās izglītības, es kļuvu nelietojama vairāk nekā biju pirms tam.
Vīkends atkal ir sācies otrdien, un ko tu padarīsi? man nepatīk dalīties jūtās, jo man bail, ka izteiktās, tās zaudēs visu savu burvību un siltumu. Man bail pat domās atzīt to esamību, vieglāk ir tikai izjust, ļaujot sev debīli smaidīt ne par tēmu, lēkāt no prieka, redzot sauli un sasmaržojot pavasari, un kust ārā no viena pieskāriena vien.
manuprāt, 12 gadi kristīgajā skolā man bija nepieciešami, lai saprastu, ka reliģijas ir lielākais apmāns un uni, lai saprastu, ka domāt ir ne tikai kaitīgi, bet ir vesela māksla, kuru jāmācās, un ka mani tas pavisam un it nemaz neinteresē :)
šodien dzīve ir skaista, šodien esmu mierīga

nevaru saprast, kāpēc man tik smaga galva, it kā es vakar būtu apkodusies, tāda pohaina, stulbi

ingenue - nevaru atrast tulkojumu... :(