ja man ir savs viedoklis, ir diezgan stulbi mēģināt domāt, ka var to mainīt, izmantojot tik debīlu paņēmienu, kā spiešana uz jūtām. un arī tik pat debīli mēģināt man 20 gados vēl pārādīt, ka, redz, es te vēl esmu galvenā, es vēl kaut ko kontrolēju. mani tas kaitina, bet visvairāk mani kaitina akmens laika uzskati, kuri ir acīmredzami balstīti uz subjektīvo vēlmi. un vēl mani kaitina tas, ka esmu sakaitināta. mana laime man ir zināma - tā ir spēja un varēšana darīt, kā es gribu, kā tikko manu brīvību ierobežo, es kļūstu nelaimīga, nē, tas bija agrāk, tagad es kļūstu dusmīga un gatava cīnīties par to, ko gribu. viss ir atrisināms.