Iisteniibaa man viss ir burviigi. vieniigais, kas mani patiesi uztrauc ir Eliina, ne es vinju varu sazvaniit, ne vinja raadaas jebkur onlainaa. Patiesi, man sirds pamira pirms dazhaam dienaam, kad man kkur acu priekshaa pasliideeja raksts par jaunieshiem, kas cieta avaarijaa Ogree, kopsh tas dienas meegjinu Eliinu sazvaniit aktiivaak. pof, ka neredzeeju vinju jau pusgadu, shitam cilveekam laikam vienmeer buus iipasha vieta, gribaas redzeet, dzirdeet, vienalga, cik laika pagaajis, kas noticis un ka dzives uztveres ir polaari preteejas.