Reiz Karlsons teica Brālītim "debesis ir vieta, kur neaizrāda"

kautkāds piektdienas noskaņojums
ne jau tas, kad gribās iet dzīvē
bet gan tas, kad darbs ir beidzies un tu ar izplūkātiem spārniem un bez spēka esi spiests vilkties caur peļķēm, kaut zini, ka proti arī lidot

tā vienmēr, kad kāds lielāks darbiņš pabeigts/cīņa izcīnīta
un cits nekas vēl nav padomā - nav vairs ar ko cīnīties, tad viss kļūst vienaldzīgs

secinājums:
mērķis/ienaidnieks ir tas, kas uztur cilvēku pie dzīvības


tā runāja peleecis

lai saprastu, ko nozīmē "izvēlēties", ir jāiemācās "atteikties"

lai varētu "atteikties", vispirms ir "jāpieņem/jāatdzīst"

un vienīgā reālā brīvības izpausme ir "izvēles brīvība"

"[Organizm(-: ]
- Un ko mēs tagad darīsim?
[Monstradamus ]
- Kā - ko? Turpināsim diskursu.
[Nutscracker ]
- Bez šaubām . Tikai kādā dimensijā?
[Monstradamus ]
- Dimensija mums, Riekstkodi, viena. Blenzt tālāk šajā ekrānā, kā Pavlova kuce blenž Tarkovska spogulī."



Nu vis. Jājiet gulēt. Savādāk rīt atkal nāksies kolēgei iegalvot, ka īstenībā nevis es aizgulējos, bet viņa pārāk vēlu man pazvanīja un pamodināja.

Stindzinoši auksts, pirmatnēji skaidrs avots vijās caur šķēršļiem, maigi glāstot asos akmeņus

Paskaties apkārt!
Visapkārt nav cilvēki
- Tā ir vide, kurā tu vari aizmirst, vari atslēgties, vari būt tu pati. Tas ir tukšums, kur nekas netraucē sajūtām un emocijām.
Nav robežu, nav, normu, nav aizspriedumu. Vis notiek pa īstam.
Dari to, ko tu jūti, Nedomā!
Esi brīva
Esi dzīva

Kad austošā gaisma tevi apžilbinās, tas vis pazudīs
un tu atkal iegrimsi pelēkajā viendabīgajā masā