šodien salst līdz kaulam. nelīdz ne darbā piedarbinātā apkure, ne karsta tēja, pat ne evolucionējušā un visādi citādi krutākā manis smiekli. nekas šito sasalumu neņem. droši vien tas nāk kaut kur no tām sasodītajām iekšām.
un visu dienu pavisam nemanot viss un visi ar tādiem itkā nenozīmīgiem un neapzinātiem niansētiem sīkumiem liek atcerēties situāciju apmēram pirms gada, pirms nepilna gada. visa pasaule itkā būtu atgriezusies atpakaļ laikā. sasodītā dimensija - laiks. laiks un prāts. dod prātam laiku padomāt, ja vēlies zaudēt kontroli.
uz mirkli jau šķita, ka "ilūziju" laiks iztecējis un esmu atgriezies statiskajā nekurienes realitātē.
bet varbūt šī diena ir tikai atgādinājums par to kā/kas bija. kā pēdējais skatiens atpakaļ, pirms pazust aiz ceļa līkuma. tāds kā spēriens pa pēcpusi lai drošāk eju tālāk.

savu realitāti joprojām veidoju es pats. un tāpēc, šis posms nu takā būtu pabeigts līdz ar punktu šī teikuma galā.

Comments

Jūlijs 2012

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031    
Powered by Sviesta Ciba