kautkāds piektdienas noskaņojums ne jau tas, kad gribās iet dzīvē bet gan tas, kad darbs ir beidzies un tu ar izplūkātiem spārniem un bez spēka esi spiests vilkties caur peļķēm, kaut zini, ka proti arī lidot
tā vienmēr, kad kāds lielāks darbiņš pabeigts/cīņa izcīnīta un cits nekas vēl nav padomā - nav vairs ar ko cīnīties, tad viss kļūst vienaldzīgs
secinājums: mērķis/ienaidnieks ir tas, kas uztur cilvēku pie dzīvības