f3 -

Dzejolī “Es pats”, dodot tai apakšvirsrakstu “Pašģīmetnes uzmetums”, Apsesdēls raksta:
Mazs, bārdains, palācīgs,
div trīsas krunkas, paurī plieķis
pa ielu drāž kā izmežģījies vējš.
Tāds pāris vilcienos no vienas puses.
No otras – dziļa, pārdzijusi brūcs,
bet tikai pārdzijusi, smelgi sāpēdama,
vaid, smagi vaid.
– Viņš dzejo! – ļaudis teic.
– Bet formā neveiklā, kaut – tiesa – īpatnējā,
un baudu varam gūt! –
spriež kritiķis.
Pie velna! – steniens izraujas.
Ne jūsu baudas dēļ, –
man pašam savas sāpes jāizvaid,
lai vieglāki.