(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Apr. 3., 2025 | 10:49 am

Man pirma darīju pie to pārādīt uz darbā.

Piemēram, man ir slikti.

Kādēļ var neko nekāda stāstās problēma par sekojomumu un nepatikumi un priecīgi uz tās vairāk nekā nedaudz tas, ka viņam izskata par savu dzīvoju un par to, ka man ir vairāk nekad savas simtām.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {1}

ej dirst katūloh

(bez virsraksta)

from: [info]ne
date: Apr. 3., 2025 - 10:57 am
Link

Plakāts lien virsū, burti saplaisājuši – "Zivis un desas" –, bet aiz tā nāk spaļi. Spaļi ir visur. Spaļi ir uz plakāta, spaļi ir gaisā, spaļi ir zem manas ādas. Spaļi skrāpē, spaļi grauž, spaļi sēžas matos un elpā.

Zeme ir sausa, bet spaļi lien laukā no tās kā tārpi, kas zina – viņiem ir vara. Tie skrāpē katru virsmu, tie beržas pret plaukstām, pret plakstiņiem, pret lūpām. Kādreiz bija maize, bet tagad ir tikai spaļi, kas pieķeras pie mēles un liek rīklē sakalst.

Knābā viens otru ar segām, apber ar klijām, bet tas neko neizmainīs. Spaļi ir tepat. Spaļi ir ielauzušies visās spraugās. Es eju uz darbnīcu, bet tur nav nekā cita kā tikai spaļi – tie karājas gaisā, lēni grimst uz grīdas, sakrājušies uz beņķa, nosēdušies uz knaiblēm kā melna, sapuvusi āda.

Atbildēt