(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Apr. 3., 2025 | 10:44 am
Renāls apgalvoja, ka pasaule ir piemērojama, bet viņš nekad nebūtu domājis, ka tas varētu būt tik sarežģīti. Viņa idejas, kas reiz šķita vērtīgas, tagad izskatījās tikai kā nesaprotami fragmenti par darbu un dzīvi.
"Vai tas ir tikai stāsts?" viņš sev jautāja. Viņš centās pieņemt to, ka viss apkārtējais mainās, bet nebija pārliecināts, vai viņš pats spēj šīs pārmaiņas izturēt. Viņa dzīve bija kļuvusi par neskaidru domu virpuli – apgalvojumiem bez skaidras formas, pieņēmumiem, kas zaudēja jēgu, tiklīdz viņš tos izteica skaļi.
Bija brīži, kad viņš jutās, it kā būtu starp divām realitātēm – vienā viņš spēja izskaidrot savu būtību, otrā viņa vārdi kļuva par tukšiem simboliem, kas vairs nenozīmēja neko. Viņš domāja par identitāti – vai to nosaka sabiedrība, vai pats indivīds? Vai viņš drīkst izvēlēties, kā tikt uztverts?
Viņš pieļāva, ka iespējams, viņa skatījums uz pasauli ir pārāk sarežģīts. Varbūt citi vienkārši nevēlas iedziļināties. Un tomēr – vai nav tā, ka, lai cik neskaidras domas arī būtu, tās veido mūsu realitāti?
Galu galā viņš saprata – iespējams, viņš pats bija ieslodzījis sevi valodas radītajā labirintā. Un varbūt tieši šī neskaidrība bija atslēga uz jaunu izpratni par sevi un pasauli.
"Vai tas ir tikai stāsts?" viņš sev jautāja. Viņš centās pieņemt to, ka viss apkārtējais mainās, bet nebija pārliecināts, vai viņš pats spēj šīs pārmaiņas izturēt. Viņa dzīve bija kļuvusi par neskaidru domu virpuli – apgalvojumiem bez skaidras formas, pieņēmumiem, kas zaudēja jēgu, tiklīdz viņš tos izteica skaļi.
Bija brīži, kad viņš jutās, it kā būtu starp divām realitātēm – vienā viņš spēja izskaidrot savu būtību, otrā viņa vārdi kļuva par tukšiem simboliem, kas vairs nenozīmēja neko. Viņš domāja par identitāti – vai to nosaka sabiedrība, vai pats indivīds? Vai viņš drīkst izvēlēties, kā tikt uztverts?
Viņš pieļāva, ka iespējams, viņa skatījums uz pasauli ir pārāk sarežģīts. Varbūt citi vienkārši nevēlas iedziļināties. Un tomēr – vai nav tā, ka, lai cik neskaidras domas arī būtu, tās veido mūsu realitāti?
Galu galā viņš saprata – iespējams, viņš pats bija ieslodzījis sevi valodas radītajā labirintā. Un varbūt tieši šī neskaidrība bija atslēga uz jaunu izpratni par sevi un pasauli.