(no subject)
Aug. 25th, 2023 | 01:35 am
visu laiku pieķeru sevi ar domu "tur jau lido nato lidaparāti", bet tad izrādās, ka tā ir tikai mūzika
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Aug. 24th, 2023 | 11:39 pm
kādas vēl biedējošas šausmas
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Feb. 1st, 2023 | 10:48 am
Augsti godātais profesor, Junga kungs,
atbildot uz Jūsu 8. decembra vēstuli, es ar prieku rakstiski vēlreiz gribētu apliecināt, ka es ļoti apsveicu tāda institūta dibināšanu, kas tālāk koptu un atbalstītu Jūsu inaugurēto pētniecisko virzienu, un paziņoju, ka piekrītu sava vārda ierakstīšanai šī institūta dibinātāju sarakstā.
Man šķiet, ka Jūsu pētījumu saskare ar alķīmiju ir nopietns simptoms tam, ka tie virzās uz psiholoģijas un dabaszinātniskās materiālo lietu pasaules pieredzes ciešāku saplūšanu. Laikam gan runa ir par garāku ceļu, kura pašā sākumā mēs vēl esam un kurš īpaši saistīts ar turpināmo telpas un laika jēdzienu relativizējošu kritiku.
Telpa un laiks kopš Ņūtona iecelti par Dieva labo roku (pikantā kārtā tie nonākuši vietā, no kuras Ņūtons padzinis Dieva Dēlu) un ir bijusi nepieciešama ārkārtīgi liela garīga piepūle, lai telpu un laiku atkal nogrūstu no šī Olimpa. Roku rokā ar šo kritiku šķiet darbojamies kritika, kas vērsta pret klasiskās dabaszinātnes pamatideju, ka šī zinātne apraksta pavisam objektīvas lietu attiecības, kam principiāli vispār nav saistības ar pašu pētnieku (fenomenu objektivizēšana neatkarīgi no veida, kādā tie tiek novēroti).
Modernā mikrofizika atkal atzīst novērotāju kā viņa radītā mikrokosmosa mazo kungu, kas apveltīts (vismaz daļēji) ar brīvu izvēli un principiāli nekontrolējami iedarbojas uz novēroto. Ja šie fenomeni atkarīgi no tā, kā (kādā eksperimenta kārtībā) tie tiek novēroti, vai tādā gadījumā ir arī fenomeni (extra corpus), kas atkarīgi no tā, kas tos novēro (atkarībā no novērotāja psihes kondīcijas)?
Un ja dabaszinātne kopš Ņūtona dzenas pēc determinisma idejas īstenojuma un tomēr nonākusi pie dabas likumu „Varbūt” statistiskuma – vai tad nebūtu vietā atcerēties par savdabībām, kurās galu galā jāatsakās no nošķīruma „fizisks” un „psihisks” (tāpat kā šodien lieks jau ir nošķīrums „fizikāls” un „ķīmisks”)?
Ļoti priecājos, ka atkal varēju ar Jums runāt, it īpaši tāpēc, ka esmu pievērsies arhetipisku priekšstatu (Jūs agrāk teicāt: „priekšstatīšanas instinkti”) lomai dabaszinātnisku jēdzienu veidošanā. Labākais veids te nonākt vismaz pie kādas skaidrības, ir: pieteikt lekciju vai priekšlasījumu par šādu tematu un es ceru, ka labs sākums būtu viens vai divi priekšlasījumi par Kepleru (kā piemēru) Psiholoģiskajā Klubā.
Lai man izdodas parādīt publikai maģiski alķīmiskā domāšanas veida un (17. gadsimtā jaunā) dabaszinātniskā domāšanas veida (kas, plašāk skatoties, piesaka sevi neapzinātā līmenī visā moderna!) saduri!
Vēlreiz pateicos un sūtu sirsnīgus sveicienus
Jums padevīgais
V. Pauli
atbildot uz Jūsu 8. decembra vēstuli, es ar prieku rakstiski vēlreiz gribētu apliecināt, ka es ļoti apsveicu tāda institūta dibināšanu, kas tālāk koptu un atbalstītu Jūsu inaugurēto pētniecisko virzienu, un paziņoju, ka piekrītu sava vārda ierakstīšanai šī institūta dibinātāju sarakstā.
Man šķiet, ka Jūsu pētījumu saskare ar alķīmiju ir nopietns simptoms tam, ka tie virzās uz psiholoģijas un dabaszinātniskās materiālo lietu pasaules pieredzes ciešāku saplūšanu. Laikam gan runa ir par garāku ceļu, kura pašā sākumā mēs vēl esam un kurš īpaši saistīts ar turpināmo telpas un laika jēdzienu relativizējošu kritiku.
Telpa un laiks kopš Ņūtona iecelti par Dieva labo roku (pikantā kārtā tie nonākuši vietā, no kuras Ņūtons padzinis Dieva Dēlu) un ir bijusi nepieciešama ārkārtīgi liela garīga piepūle, lai telpu un laiku atkal nogrūstu no šī Olimpa. Roku rokā ar šo kritiku šķiet darbojamies kritika, kas vērsta pret klasiskās dabaszinātnes pamatideju, ka šī zinātne apraksta pavisam objektīvas lietu attiecības, kam principiāli vispār nav saistības ar pašu pētnieku (fenomenu objektivizēšana neatkarīgi no veida, kādā tie tiek novēroti).
Modernā mikrofizika atkal atzīst novērotāju kā viņa radītā mikrokosmosa mazo kungu, kas apveltīts (vismaz daļēji) ar brīvu izvēli un principiāli nekontrolējami iedarbojas uz novēroto. Ja šie fenomeni atkarīgi no tā, kā (kādā eksperimenta kārtībā) tie tiek novēroti, vai tādā gadījumā ir arī fenomeni (extra corpus), kas atkarīgi no tā, kas tos novēro (atkarībā no novērotāja psihes kondīcijas)?
Un ja dabaszinātne kopš Ņūtona dzenas pēc determinisma idejas īstenojuma un tomēr nonākusi pie dabas likumu „Varbūt” statistiskuma – vai tad nebūtu vietā atcerēties par savdabībām, kurās galu galā jāatsakās no nošķīruma „fizisks” un „psihisks” (tāpat kā šodien lieks jau ir nošķīrums „fizikāls” un „ķīmisks”)?
Ļoti priecājos, ka atkal varēju ar Jums runāt, it īpaši tāpēc, ka esmu pievērsies arhetipisku priekšstatu (Jūs agrāk teicāt: „priekšstatīšanas instinkti”) lomai dabaszinātnisku jēdzienu veidošanā. Labākais veids te nonākt vismaz pie kādas skaidrības, ir: pieteikt lekciju vai priekšlasījumu par šādu tematu un es ceru, ka labs sākums būtu viens vai divi priekšlasījumi par Kepleru (kā piemēru) Psiholoģiskajā Klubā.
Lai man izdodas parādīt publikai maģiski alķīmiskā domāšanas veida un (17. gadsimtā jaunā) dabaszinātniskā domāšanas veida (kas, plašāk skatoties, piesaka sevi neapzinātā līmenī visā moderna!) saduri!
Vēlreiz pateicos un sūtu sirsnīgus sveicienus
Jums padevīgais
V. Pauli
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Feb. 1st, 2023 | 10:34 am
Izvairīšanās stratēģijas nelīdz: doma par mūžīgu nolemtību ieņēmusi arī savu strikto vietu Jēzus mācībā, apustuļu vēstulēs, Jāņa apokalipsē. Dogmai par elles pastāvēšanu un par tās soda mūžīgumu ir stiprs pamats.
Origens, sistematizējot kristietību, pirmais izteicās, ka no Dieva loģikas skatpunkta uz vēsturi beigu beigās jānāk visu ciešanu un sodu atcelšanai un visa samierināšanai ar visu. Viņš gan par to runā hipotētiski un ļoti spēcīgi akcentē neoplatonisma domu, ka ļaunums patiesībā ir nīcīgs un tikai Dievs ir īstenība. Taču vēlāk viņš laikam gan daudz dziļāk izjutis ļaunuma baiso realitāti, kas liek ciest pat Dievam un To pat nogalina. Viņš gan neatceļ pavisam cerību, ka tieši Dieva ciešanās ļaunums sapinas, pārtop un zaudē savu spēku. Daudzi viņam seko šajā cerībā patristikas laikmetā: Nisas Gregors, Didims, Tarsas Diodors, Mopsuestijas Teodors, Evagrijs, kādu brīdi arī Hieronīms. Baznīcas tradīcija tomēr gājusi citu ceļu: atzīstot, ka beidzamā visa samierināšana ar visu izriet no sistēmas, tā tomēr uzsvēra, ka tā tas nav, ja seko bībliskajām liecībām. Tiesa, Origena mantojums nav galīgi zudis un atkal un atkal šajā sakarā pieminēts un pārdomāts.
Kā tad ir? Vispirms jāņem vērā Radītāja absolūtā cieņa pret cilvēka brīvo gribu. Mīlestība tiek cilvēkam dāvāta un pārveido viņa nepilnību. Atsaukties uz tās aizinājumu cilvēks var un Mīlestība viņu arī uzsvērti aicina pie sevis. Taču brīvība atteikties no šī „jā” Mīlestībai paliek. Jēzus akceptē brīvību tā, ka pat ellei nolemtajam to atstāj viņa lēmumā izšķiroties par elli.
Dievs, kas ir Mīlestība, cieš un mirst – ļaunums viņam nav kaut kas neīstens un sekundārs. Viņš nepārvar ļaunumu prāta dialektikā, kas māk pārvērst katru negativitāti par pozitivitāti. Dievs pats ienāk grēcinieka brīvībā kļūdams par cilvēku un to pārveido savā bezierunu bezgalīgajā mīlestībā. Jēzus pēc ciešanu pilnās nakts nokāpj ellē. Ticīgais izcieš sāpes un nokāpj ellē līdz ar Kristu.
Origens, sistematizējot kristietību, pirmais izteicās, ka no Dieva loģikas skatpunkta uz vēsturi beigu beigās jānāk visu ciešanu un sodu atcelšanai un visa samierināšanai ar visu. Viņš gan par to runā hipotētiski un ļoti spēcīgi akcentē neoplatonisma domu, ka ļaunums patiesībā ir nīcīgs un tikai Dievs ir īstenība. Taču vēlāk viņš laikam gan daudz dziļāk izjutis ļaunuma baiso realitāti, kas liek ciest pat Dievam un To pat nogalina. Viņš gan neatceļ pavisam cerību, ka tieši Dieva ciešanās ļaunums sapinas, pārtop un zaudē savu spēku. Daudzi viņam seko šajā cerībā patristikas laikmetā: Nisas Gregors, Didims, Tarsas Diodors, Mopsuestijas Teodors, Evagrijs, kādu brīdi arī Hieronīms. Baznīcas tradīcija tomēr gājusi citu ceļu: atzīstot, ka beidzamā visa samierināšana ar visu izriet no sistēmas, tā tomēr uzsvēra, ka tā tas nav, ja seko bībliskajām liecībām. Tiesa, Origena mantojums nav galīgi zudis un atkal un atkal šajā sakarā pieminēts un pārdomāts.
Kā tad ir? Vispirms jāņem vērā Radītāja absolūtā cieņa pret cilvēka brīvo gribu. Mīlestība tiek cilvēkam dāvāta un pārveido viņa nepilnību. Atsaukties uz tās aizinājumu cilvēks var un Mīlestība viņu arī uzsvērti aicina pie sevis. Taču brīvība atteikties no šī „jā” Mīlestībai paliek. Jēzus akceptē brīvību tā, ka pat ellei nolemtajam to atstāj viņa lēmumā izšķiroties par elli.
Dievs, kas ir Mīlestība, cieš un mirst – ļaunums viņam nav kaut kas neīstens un sekundārs. Viņš nepārvar ļaunumu prāta dialektikā, kas māk pārvērst katru negativitāti par pozitivitāti. Dievs pats ienāk grēcinieka brīvībā kļūdams par cilvēku un to pārveido savā bezierunu bezgalīgajā mīlestībā. Jēzus pēc ciešanu pilnās nakts nokāpj ellē. Ticīgais izcieš sāpes un nokāpj ellē līdz ar Kristu.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Sep. 19th, 2022 | 01:22 pm
37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."
Mt 22:37-40
38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."
Mt 22:37-40
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
May. 27th, 2022 | 09:59 pm
abstract AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
May. 27th, 2022 | 07:22 pm
nu ko jāni balodi vismaz vienu lietu tu panāci tu beidzot pavisam nogalināji ironiju cibā (ironija ir mirusi)
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
May. 27th, 2022 | 07:15 pm
šajā laikā fašisms paliek arvien populārāks
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Apr. 14th, 2022 | 11:36 am
Ingmār, kas tā par tendenci - a) ierakstīt publiski kaut ko provokatīvu; b) gaidīt un gribēt, lai citi uz provokāciju nereaģē?
Būsi samācījies no tās savas paziņas, vārdā neminamās jūzeres.
Būsi samācījies no tās savas paziņas, vārdā neminamās jūzeres.
Link | Leave a comment | Add to Memories
(no subject)
Jan. 28th, 2022 | 11:12 am
Saņēmu šādu ziņu no cibas administrācijas:
Labdien, klab.lv lietotāj!
Vēlējāmies pievērst jūsu uzmanību, ka ir novērota portāla klab.lv iesaistīšana personīgu jautājumu risināšanā un platformas kārtības traucēšana.
Klab.lv platforma nav paredzēta kā vieta, kur risināt personīgas problēmas, vienam otru personīgi aizskart, draudēt vai kā savādāk izmantot šo platformu savu savstarpējo problēmu nekorektai skaidrošanai.
Vēlamies informēt, ka šīs darbības ir piefiksētas un tiks veikta lietotāju bloķēšana, ja situācija turpināsies.
Portāls nevar pieņemt nevienas puses nostāju un aicina lietotājus ievērot vispār pieņemtas pieklājības normas un platformas iekšējos lietošanas noteikumus.
Portāla administrācija pauž nožēlu par šādas situācijas izveidošanos un aicina iesaistītās puses savstarpējos jautājumus atrisināt korekti un diplomātiski, bet ārpus klab.lv
Pateicoties par sapratni,
Portāla klab.lv administrācija
Labdien, klab.lv lietotāj!
Vēlējāmies pievērst jūsu uzmanību, ka ir novērota portāla klab.lv iesaistīšana personīgu jautājumu risināšanā un platformas kārtības traucēšana.
Klab.lv platforma nav paredzēta kā vieta, kur risināt personīgas problēmas, vienam otru personīgi aizskart, draudēt vai kā savādāk izmantot šo platformu savu savstarpējo problēmu nekorektai skaidrošanai.
Vēlamies informēt, ka šīs darbības ir piefiksētas un tiks veikta lietotāju bloķēšana, ja situācija turpināsies.
Portāls nevar pieņemt nevienas puses nostāju un aicina lietotājus ievērot vispār pieņemtas pieklājības normas un platformas iekšējos lietošanas noteikumus.
Portāla administrācija pauž nožēlu par šādas situācijas izveidošanos un aicina iesaistītās puses savstarpējos jautājumus atrisināt korekti un diplomātiski, bet ārpus klab.lv
Pateicoties par sapratni,
Portāla klab.lv administrācija
Link | Leave a comment {3} | Add to Memories
(no subject)
Jan. 27th, 2022 | 09:47 am
Pēc pārdomām par troļļu, spameru u.c. virtuālo mēslu metēju uzdarbošanos ir radies šāds jautājums
Link | Leave a comment | Add to Memories
f1 nozīmē palīdzēšana
Nov. 24th, 2021 | 11:49 pm
Bībeles grāmatu nosaukumi un saīsinājumi
Apstiprināti Latvijas Bībeles biedrībā 2003. gada 17. jūlijā
Vecās Derības grāmatas
• Likumu grāmatas (5)
Pirmā Mozus grāmata 1Moz
Otrā Mozus grāmata 2Moz
Trešā Mozus grāmata 3Moz
Ceturtā Mozus grāmata 4Moz
Piektā Mozus grāmata 5Moz
• Vēstures grāmatas (12)
Jozuas grāmata Joz
Soģu grāmata Soģ
Rutes grāmata Rut
Pirmā Samuēla grāmata 1Sam
Otrā Samuēla grāmata 2Sam
Pirmā Ķēniņu grāmata 1Ķēn
Otrā Ķēniņu grāmata 2Ķēn
Pirmā Laiku grāmata 1L
Otrā Laiku grāmata 2L
Ezras grāmata Ezr
Nehemijas grāmata Neh
Esteres grāmata Est
• Dzejas un gudrības grāmatas (5)
Ījaba grāmata Īj
Psalmi Ps
Sakāmvārdi Sak
Mācītājs Māc
Dziesmu dziesma Dz
• Praviešu grāmatas (17)
Jesajas grāmata Jes
Jeremijas grāmata Jer
Raudu dziesmas Rdz
Ecehiēla grāmata Ech
Daniēla grāmata Dan
Hozejas grāmata Hoz
Joēla grāmata Jl
Amosa grāmata Am
Obadjas grāmata Ob
Jonas grāmata Jon
Mihas grāmata Mih
Nahuma grāmata Nah
Habakuka grāmata Hab
Cefanjas grāmata Cef
Hagaja grāmata Hag
Zaharijas grāmata Zah
Maleahija grāmata Mal
Jaunās Derības grāmatas
• Vēstures grāmatas (5)
Mateja evaņģēlijs Mt
Marka evaņģēlijs Mk
Lūkas evaņģēlijs Lk
Jāņa evaņģēlijs Jņ
Apustuļu darbi Apd
• Vēstules (21)
Pāvila vēstule romiešiem Rm
Pāvila 1. vēstule korintiešiem 1kor
Pāvila 2. vēstule korintiešiem 2kor
Pāvila vēstule galatiešiem Gal
Pāvila vēstule efeziešiem Ef
Pāvila vēstule filipiešiem Flp
Pāvila vēstule kolosiešiem Kol
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 1tes
Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem 2tes
Pāvila 1. vēstule Timotejam 1Tim
Pāvila 2. vēstule Timotejam 2Tim
Pāvila vēstule Titam Tit
Pāvila vēstule Filemonam Flm
Vēstule ebrejiem Ebr
Jēkaba vēstule Jk
Pētera 1. vēstule 1Pēt
Pētera 2. vēstule 2Pēt
Jāņa 1. vēstule 1Jņ
Jāņa 2. vēstule 2Jņ
Jāņa 3. vēstule 3Jņ
Jūdas vēstule Jūd
• Pravieša grāmata (1)
Jāņa atklāsmes grāmata Atkl
Apstiprināti Latvijas Bībeles biedrībā 2003. gada 17. jūlijā
Vecās Derības grāmatas
• Likumu grāmatas (5)
Pirmā Mozus grāmata 1Moz
Otrā Mozus grāmata 2Moz
Trešā Mozus grāmata 3Moz
Ceturtā Mozus grāmata 4Moz
Piektā Mozus grāmata 5Moz
• Vēstures grāmatas (12)
Jozuas grāmata Joz
Soģu grāmata Soģ
Rutes grāmata Rut
Pirmā Samuēla grāmata 1Sam
Otrā Samuēla grāmata 2Sam
Pirmā Ķēniņu grāmata 1Ķēn
Otrā Ķēniņu grāmata 2Ķēn
Pirmā Laiku grāmata 1L
Otrā Laiku grāmata 2L
Ezras grāmata Ezr
Nehemijas grāmata Neh
Esteres grāmata Est
• Dzejas un gudrības grāmatas (5)
Ījaba grāmata Īj
Psalmi Ps
Sakāmvārdi Sak
Mācītājs Māc
Dziesmu dziesma Dz
• Praviešu grāmatas (17)
Jesajas grāmata Jes
Jeremijas grāmata Jer
Raudu dziesmas Rdz
Ecehiēla grāmata Ech
Daniēla grāmata Dan
Hozejas grāmata Hoz
Joēla grāmata Jl
Amosa grāmata Am
Obadjas grāmata Ob
Jonas grāmata Jon
Mihas grāmata Mih
Nahuma grāmata Nah
Habakuka grāmata Hab
Cefanjas grāmata Cef
Hagaja grāmata Hag
Zaharijas grāmata Zah
Maleahija grāmata Mal
Jaunās Derības grāmatas
• Vēstures grāmatas (5)
Mateja evaņģēlijs Mt
Marka evaņģēlijs Mk
Lūkas evaņģēlijs Lk
Jāņa evaņģēlijs Jņ
Apustuļu darbi Apd
• Vēstules (21)
Pāvila vēstule romiešiem Rm
Pāvila 1. vēstule korintiešiem 1kor
Pāvila 2. vēstule korintiešiem 2kor
Pāvila vēstule galatiešiem Gal
Pāvila vēstule efeziešiem Ef
Pāvila vēstule filipiešiem Flp
Pāvila vēstule kolosiešiem Kol
Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem 1tes
Pāvila 2. vēstule tesaloniķiešiem 2tes
Pāvila 1. vēstule Timotejam 1Tim
Pāvila 2. vēstule Timotejam 2Tim
Pāvila vēstule Titam Tit
Pāvila vēstule Filemonam Flm
Vēstule ebrejiem Ebr
Jēkaba vēstule Jk
Pētera 1. vēstule 1Pēt
Pētera 2. vēstule 2Pēt
Jāņa 1. vēstule 1Jņ
Jāņa 2. vēstule 2Jņ
Jāņa 3. vēstule 3Jņ
Jūdas vēstule Jūd
• Pravieša grāmata (1)
Jāņa atklāsmes grāmata Atkl
Link | Leave a comment {5} | Add to Memories
(no subject)
Nov. 15th, 2021 | 03:27 pm
paldies, gobezem, par jaunas elpas iedvešanu cibai