03:47 pm
Vakariņas
Lai itāļi man piedod, bet
tā arī neesmu iemācījusies ēst spageti ar mērci restorānos un citās publiskās
vietās.
Dzīvā mūzika ar dažādām
spāņu, portugāļu, brazīļu un angļu populārajām melodijām, taču pārsteigums bija
dzirdēt Marijas Noumovas dziesmu. Un portugāļi to atzina par pazīstamu un labu
esam.
Dažiem labiem ieceres, bet es pat cietos riekstus no ruma glāzes netaisot cimpelēt ārā!
Tagad zinu,
kur tie putni ziemo. Grūti gan būs nākamajā rudenī, kad sals nāks un lapas
kritīs, nedoties tiem līdzi.
pārīšnovērojumi
Man pretī sēž pārītis: mīlīgi čabinās un flirtē, smaida un bučojas, viens otrā ieskatās un rociņās sadodas... mīlīgi, nē? Jo īpaši tāpēc, ka abi tā ap gadiem 55. Priekā!
nu par tām mājām, mājām
Klausos Intaru Busuli un aizveru acis. Domas kāpj
iekšā vilcienā rīga-jelgava, brauc, mazliet nosalst, drīz vien pabraucu arī
garām Ozolnieku dīķim. Kad austiņās Mofo, domas dzīvojas pa Valmieras vilcienu
– cauri mežiem, kupenu pilniem, egļu un priežu valstībai, miestiem, pakalniem
un strautiem. Gandrīz, gandrīz tā.
Saulainās dienās debesis zilum zilas bez jel
mazākā mākonīša. Mākoņu laikā līst un drūms kļūst. Kad braukšu mājās, ļaušu
pirkstiem sasalt un atsalt, bildējot jūrmalas debess baltos spalvu mākoņus. Tā,
lai nepakustināt un sāp. Tā, lai debesis un tikai debesis. Tā, lai jūra un
debesis šalkst.