11:32 am
Ceļā uz... kurieni?
Brīvdienās otro reizi mūžā
biju Spānijā. Stāsts atkal jau tas pats: salasās draugu bariņš, iznomā mašīnu,
brauc un ... iemaldās, un, protams, nonāk Spānijā. Portugālē laikam vispār ir
tikai divas apmaldīšanās iespējas – jūra vai Spānija. Labi, ka nevienā, ne otrā
vīzas nevajag.
mans īpašais dzeltenais zieds
Šovakar manā tējaskrūzē
liels dzeltens kā rudens saule zieds. Varbūt tieši tāpēc vairs nenāk raudiens
par sabojāto atmiņas karti fotokamerā. Tomēr... tās bildes bija tik ļoti... nu
tik tiešām.... ak.
i e s l ē d z ā s
1.novembrī tas sākās – sākās ar
garām kāpnēm, elektriķiem un lampiņu mutuļiem. Bija jauka vienaldzība, ka tur,
virs galvas, kaut kas karājas. Divas nedēļas vēlāk i e s l ē d z ā s! Ak, šausmas! Mirguļo, vizuļo,
acīs lec un spārdās Tās gaismiņu lamtiņu vājprāts. Viņi to dēvē par ielu Ziemassvētku
rotājumiem.
biezpienamaize
protams, ne jau īstā svaigi ceptā, tomēr maizīte
un biezpiens ira. Vēl šodien manā šķīvī vārīti kartupeļi, griķi, marinēti
gurķīši un sālīts biezpiens ar dzērvenēm, krūzītē Rūķīšu tēja (kumelītes,
kliņģerītes, smiltsērkšķi, nātres, kaķpēdiņas, dzērvenes) un blakus
Vētrasputns. Tējaspaciņas uzraksts „Baudi Latvijas dabas bagātību!”. Garša.
p.s. Paldies Elīnai par ieteikumiem un veikalam
„Troika” par biezpiena atlaidēm.