| 1:31a |
Iekritu kapā, kad kaija kapā atkritumus
Viss būtu tik smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi.
Ierakumos izraku pati sev kapu, kā vējā nestu lapu.
Pārtapu.
Adatas.
Kur ir adatas?
Diegu spolīte tukša.
Blakus spaidermenam baltu auklu piņķeris.
Jāatšķetina, kas notiek.
Jāsaķemmē jūra, debesis, džungļi. Zvaigznes un kosmoss to nē, tur viss ir salts un kārtīgs. Tikai tuvākā zvaigzne silda un sirdi pilda. Cilda, tavs vārds ir Hilda.
Laiks eremitēt. Kanālā ir par daudz viļņu.
Staigāt pāri viļņiem ir saņemt sevi rokās. Un nemocīties mokās, kad koku galotnes lokās. Pērkons skan kā lauvas rēciens, kā zibens formas sēciens. Sveiciens. |