Ezīša personīgā miglas ieleja

ar kauņas meitenēm spamojām par to, ka vajag kādu vietu, kur pašām un varbūt vēl kādam dalīties akadēmiskajos atradumos un sasniegumos un veikumos.
relatīvi ilgi lolotā grupas ideja tipa tikko realizēta
redzēs, kā tur būs un ies

nez ko un kurā brīdī LU salaida grīstē tā, ka reitingos (dajebkuros), kur Tartu Universitāte ar katru reitinu paliek arvien krutāka, LU figurē vai nu kaut kur dziļi vietā, kur saule neiespīd vai nav minēta vispār...

vispār bija baigi forši
vienīgais, kas uz mirkli nobojāja garīgo, ka dāma, kurai teorētiski būtu jāiedvesmo jaunās meitenes, tā vietā, lai priecātos, ka cilvēki iesaistās un gatavo priekšnesumus, uzzinājusi, ka joprojām tiek gatavoti priekšnesumi to pašu jauno priekšā relatīvi publiski nošķobījās un novaikstījās tā, ka šķērmi sametās un dusma uznāca, jo man ir tādas aizdomas, ka pati viņa organizēšanai roku pielika minimāli...

un vēl man ir ideja par trim melniem svārkiem no lētajiem, bet smukajiem audumiem
un tad vēl šis un tas.
radoši

bet tas pēc divām esejām un vēl visa kā.
jā. ja kādam pēkšņi gribas kaut ko baigi dāvināt un nezina ko, melns smuks audums (jebkura izmēra, jebkādas faktūras gabals) derēs.
meklēju dažādus melnus audumus

aizmirsu papriecāties, ka man mana favorītpasniedzēja izteica sirsnīgu komplimentu par maniem smukajiem melnajiem svārkiem.
tad, kad uztapināšu svārkus, kuri pagaidām tikai ideju blociņa lapās skiču formātā, iešu atrādīties :D

nodarbojos ar pasniedzēju kūdīšanu :D
redzēs, kas tur beigās sanāks :D

par vienu problēmu dzīvē mazāk.

bļin, ņem tad un vadi
gribēties jau gribas tik redz nevar saņemties pateikt skaļi
atbildība tomēr, tas nav tikai stabiņus vērot, tas ir par stabiņu personībām būt lietas kursā
čīkstulis

Sasmējos, kad ap desmitiem vakarā man piezvanīja pilnīgi svešs cilvēks un organizācijas vārdā, atsaukdamies uz to, ka kāds esot ieteicis kā pieminekļu ekspertu, lūdza palīdzību.
Kurš, lūdzu, izplata šādu slavu, a? :D

What kind of a brides maid would I be if I didn't hold your hand at your divorce.

Re, Mirdza feisbukus atdraugo, man pretējs process ienācies - daži jauni piedraugojamie pēc šīs nedēļas THE pasāciena.
Beidzot esmu ja ne atguvusies, tad morāli nobriedusi izdarīt "mazas" piezīmes uz bloga malas, lai pēc simts gadiem būtu par ko pasmaidīt, atceroties savu pirmo konferenci ever. Noteikti ne pēdējo.

Visa jautrība tātad sākās jau otrdienas vakarā, kad pēdējās sarunas ar organizatori Dovili laikā atklājās, ka ja es iebraucu Kauņā ap pusnakti, tad esmu trīs stundas par vēlu, lai mani ielaistu paredzētajā naktsmītnē. Kristieši esot kristieši un viņiem ir noteikumi. Nu lai.
Nolēmu izmēģināt, kas ir Couchsurfing, pievienojos tur Kauņas grupai, iebliezu postu par "Emergency Couch needed" un, skaties un re, pēc pusstundas divi piedāvājumi par spīti vēlajam iebraukšanas laikam. Puisis - pirmā piedāvājuma autors izstāstīja, ka ja reiz pusnakts un tā, tad labāk lai izvēlos otru variantu, esot krietni tuvāk autoostai. Paklausīju, trešdienā sazvanīju Justi, viņa vēlreiz apstiprināja, ka ir ar mieru mani uzņemt. Tas nu bija atrisināts.

Vakarā ierāpos busā. Piecas stundas braukšanas tumsā varētu likties ļoti garlaicīgi, a bet nekā. Tandēms šoferītis+stjuarte bija dikti runātīgi un ne visai klusi runātīgi, tiesa, es jau arī necik tālu nesēdēju no viņiem. sākumā tēmas bija tādas garlaicīgas - stjuartei bija pirmais reiss, šoferis instruēja un apmācīja, skaidroja un paskaidroja. Apmēram pusceļā viņi nonāca līdz tēmai sekss. Tad nu es tagad esmu leitas kursā par to, kādi seksa veidi viņiem patīk, ka šoferis nekad reisos afērās neielaižas (nesapratu tik, vai atklāsme, ka tas nav prātīgi nāca pirms vai pēc šķiršanās), utt. Līdz ar to 2.5h bija visnotaļ interesantas, jo personīgā pieredze tika papildināta arī ar dažādiem teorētiskiem konceptiem.

Beigu beigās tikām arī līdz Kauņai. Izkāpu, izvilku no somas savu Google karti un devos kaut kādā virzienā meklēt kādu ielu nosaukuma plāksnīti. nekā. Gāju tālāk bez nojausmas, vai pareizais virziens. Nekā. Galu galā, kad nolēmu apstāties pie viena takša, lai uzvaicātu, kur vispār esmu, piestāja mašīna, prasīja kaut ko lietuviski. Es šiem pretī "Can you help me?" (Mammai un citiem ar vājiem nerviem nelasīt nākamo teikumu). Galu galā puikas saprata kartē, kur man vajag nokļūt, piedāvāja aizvest, es neatteicos un jau pēc trim minūtēm biju pie savas lietuviešu dāmas durvīm. Par spīti vēlajai nakts stundai, viņa sagaidīja mani smaidīga, laipna, jauka, sacienāja ar tēju, ierādīja dīvānu un tā. Aizmigu ar sajūtu, ka ir sācies jauks piedzīvojums, kas ne tuvu vēl nav pat pusē.

tipa aizspriedums, bet nu es nespēju roleplejot ar maziem feju puisīšiem, kuriem pie muguras aug taureņspārniņi un viņi saka, ka esot pieaugušas fejas.
weird. :)

paredzētā naktsmītne pēc deviņiem vairs nevienu neielaižot un es ar savu autobusu pusnaktī varu iet ieskrieties trīsreiz apkārt naktsmītnei.
esot stingri principi un likumi un kā principus pastiprinošs apstāklis tika minēts tas, ka mītne ir kristiešu pasāciens un tā.

nu neko.
let's see the mighty power of couchsurfing and its emergency couches.
iesakiet ciemkukuli, ko aizvedināt.

rītvakariņ jābrauc ka uz leišiem
visu laiku leikas, ka kaut ko esmu aizmirsusi
a bet ko gan, ja neskaita pēdējos slaidus?

riktīgais trīceklis ribās

Tātad situācijs tāds.
sēžu, rakstu savu referātu, paralēli eksplorējot virtuālo pasauli, kas nav WoWs un gaidot savu nīderlandes "ekspertu" parādāmies on
šams parādās, nā na nā.
rakstu čatiņā, runājamies, un kaut kā sanāk tā, ka fonā ņemu un uzdziedu. nu tā no sirds un pa skaļo.
un nepaiet ne piecas sekundes kopš pirmās nots, kad world (neprivātajā) čata sadaļā parādās tekstiņi ne no eksperta aka

"I don't know if she knows she is translating but lene has a good voice"

morāle: voice čatu tomēr labāk ir atslēgt pirms neplānoti viņu izmanto.
patīkami jau gan saņemt neitrālu ļaužu komplimentus, bet tas tomēr nebija domāts publiski :D

a man jociņš spociņš par meteorītu tomēr likās smieklīgs.
vismaz tādā ziņā, ka, citējot komentāru iz apollo "jē, vismaz vienu dienu runā par kaut ko citu nevis krīzi"

sešām lapām esejas tagad vajag atrast kaut kādus nebūt zinātniskus, akadēmiskus un visādi citādi gudrus citātus, nu tā, katrai lapai pa kādiem sešiem, septiņiem lai tas viss nebūtu galīgs bullšits, lai literatūras saraksts izskatītos unbelievably serious un tad jau varēs nodot :D

kad ir, tad ir un top, visās jomās
kad nav tad gribas visu sūtīt uz tumšu vietu un parasti nav tad, kad vajag un deadline ir rīt
šodien ir :D
deadline vēl tālu
šodien laikam priecīgi :D

http://www.youtube.com/watch?v=Sv5iEK-IEzw&feature=player_embedded

get him away!
vai vismaz labi noslēpiet.

es tik ceru, ka spama pieaugums nenozīmē fatālu darba apjoma samazinājumu.
jo ja samazinās par daudz, tad miera būs vēl mazāk, spama vairāk, lurkeros vēl psihāk.

argh.