Ezīša personīgā miglas ieleja

Ziniet, ir sasodīti labi, ja pa savu pamazām radīto pasauli, cenšoties to iepazīt, tev nav jāstaigā vienam. Vēl sasodītāk labi ir, ja līdzi nāk kāds visnotaļ spēcīgs gids. Nē, ne tāds, kas tevis radīto pasauli pārzina labāk par tevi, bet tāds, kas ar savu vēlmi pasauli izzināt uzdod tādus jautājumus, ka tev pašam nākas doties mirklīgā svētceļojumā vai diplomātiskā vizītē, lai saprastu - bet kāpēc tā.

Nu, un man ir tāds gids. Ļoti, ļoti labais. Un sava gida dēļ es vakar runājos ar Seretas abati. Un vienu no Seretas fanātiķiem. Un es tagad zinu, kāpēc viņi, vienas dievietes kultu kopdami, dara to tik atšķirīgi. Nu, vismaz man liekas, ka es zinu. Un es zinu, kāpēc fanātiķi nogalina un ko viņi domā, to darot. Vai vismaz -ko viņi domā, ka domā, ka domā Sereta par to visu.

Un vēl visā pasaulē ir vajadzīgs līdzsvars. Nu, es taču neesmu vainīga, ka Adagars, no gaismas stara radies, iecelts tādā saulītē, ka pats gandrīz saulīte, un pasaulē ir tik ļoti pozitīvs spēks. Ja paši viņi Adagaru nebūtu tik ļoti idealizējuši, man tagad nenāktos noņemties ar visādu briesmu un šausmu sastapšanu un iepazīšanu. Jo ir vajadzīgs līdzsvars labajam ar ne tik labo (jo viss taču tomēr ir relatīvs...)

Nu, ko es varu ieteikt - ja gribat saglabāt veselo saprātu, nemēģiniet radīt pasauli. Ja tomēr nolemjat mēģināt, tad rēķinieties ar zināmu devu prātā sajukuma un šizofrēnijas.

P.S. Par vilkaci piedzimst. Ja abi vecāki tādi, tad pavisam noteikti, ja tikai viens, tad pastāv zināma iespēja, ka paveiksies.