Ezīša personīgā miglas ieleja

Iet šodien kā mazais traktors. Izskatās, ka visu dienu gulējis un krājis spēkus (nācu vakarā mājās, izlīda no gala istabas krietni samiegojies), lai tagad varētu jandalēt. Pat ēšanai gandrīz laika nepietika. Bet tikai gandrīz.
Skrienam uz riņķi kā driģenes pārdozējuši smagā apmērā.
Gribam spēlēties ar auskariem un kaklarotām, arī ja tās vēl nav uz plauktiņa/skapīša, bet ap kaklu un ausīs.
Skrāpkociņš pagriezts pilnīgi otrādi un pirksti, kas kustās pa klaviatūru noteikti ir jānoķer, par kursoru pat nerunājot.