Ezīša personīgā miglas ieleja

All-day-and-long-night pasākums.
Torte, šaušalīgi garšīga mājas rulete. Pelmeņi, piens, kola, tēja (kura izlija).
Vīnogas.
Zero alkohols.
Sāpošs vēders, jo vēdera muskuļiem bija smaga smieklu slodze.
Laika izjūtas zudums un baisi ātri pienācis rīts.

foršie cilvēki un foršākais dīvāna iesvētīšanas pasākums ever.
Bet lai cik dīvaini nebūtu, lielākais prieks par to, ka tajā pasākumā tik tiešām bija necik alkohola. Vienīgā vīna pudele tā arī palika nākošajai reizei. Un cilvēks, kas pievienojās stipri vēlāk un mazliet bija satraucies, ka alko tad vairs jau nevarēs nopirkt, bija pārsteigts par to, cik labi var izklaidēties arī tāpat, nenopērkot.

Un baigi žēl, ka tur, kur ir vēl-vairāk-savējie, ar kuriem tāpat ir forši pasēdēt un padarīt dajebko (kas nav WoW galda spēle), ne reizi vēl nav iztikuši bez alko. Vismaz tad, kad es esmu bijusi. Nu jā, es pati arī mēdzu glāzi izdzert. bet vienskaitlī, nu, varbūt divskaitlī.
Man nav vajadzīgs alkohols, man vajag cilvēkus, lai būtu jautri.