Ezīša personīgā miglas ieleja

cilvēks, kurš veselu semestri ir bijis kā aiz sienas un nepieejams, vienu desmit minūšu laikā ņem un atklājas kā tik ļoti radniecīga dvēsele
kā saka. labāk vēlāk nekā nekad
ir vairāk nekā patīkami ik pa laikam pārsteigt sevi, pamanot vēl un vēl vienu tādu radniecīgo tajā ļoti konkrētajā cilvēku kategorijā

nu ko.
pēdējais
jāsāk ka taisīties ceļā
vai vēl kādam ir gadījies likt eksāmenu otro reizi, pirmajā reizē nemaz neizkrītot?