Ezīša personīgā miglas ieleja

Kāds ir iemācījies "Es jūs visus nicinu" skatienu.

Bet neskatoties ne uz ko, kā rādās, vēl viena radībiņa tiks pie savām mājām.
Ļoti lielām mājām. Būs runcis pasaules valdnieks. :D

P.S. Nē, nē, ne jau pie manis.

Tātad.
Ja es šodien to hronoloģiju uzrakstu sekmīgi, tad visi eksāmeni ir nokārtoti.
Mutiskais, kurā par katru no 40 biļetēm ir jāzina, ko runāt, max 15 minūtes (ja viņai pavisam negribas runāt par rakstisko darbu), kaut kā liekas stipri maza bēda un biļetes jau rīt varēšu sākt mierīgi un vēsu prātu gatavot.
Man tomēr liekas, ka bija prātīgi samainīt mutisko no 18ā uz 27o. Pirmkārt, vesela nedēļa, lai devotedly gatavotos tikai tam.
Otrkārt, būs gūzma kursabiedru, kam uzvaicāt pēc tendencēm un niansēm...
Un galu galā man ir diezgan vienalga, vai es to stundu darbā kavēju vienā vai otrā datumā.

Pirmo reizi, ejot uz eksāmenu trīc kājas, metas slikta dūša un ir aizdomas arī par vēderpriekiem vemšanai pretējā galā un virzienā.
Tā pasniedzēja ir lieliska, kad lasa lekcijas, bet visādi citādi morāli graujoša.

Man patīk vizināšanās virtuālā mocītī. :D
Tobiš, man manas baltās govītes personā patīk.
Tajā bildē ir kaut kas vizuāli tik fifīgs, ka gribas vēl un vēl :D