Ezīša personīgā miglas ieleja

Sestais stāvs.
Ieapaļš logs.
Apaļš galds.

Lai kā arī būtu tad, kad tur ir cilvēki, tad kad tur nav cilvēku tā vieta ir iedvesmojošākā un reizē viena no harmoniskākajām, kādu savā mūžā esmu atradusi.
Klusums, lai arī gandrīz pilsētas vidū.
Tik tuvu visam un tomēr tik tālu.

Jā, tā ir viena no lietām, kas man tiešām pietrūkst, bet tas tiks labots.

Pēc vairāk nekā nedēļu ilgušas savstarpējas ignorances, mazais Rūdis tomēr atrada vāzīti ar mārpuķītēm un ļoti skaidri ar savu rīcību demonstrēja, cik ļoti piemērotāks par vāzīti puķītēm būtu viņa barības trauciņš.

Tas ir noticis.
Bezjēdzība un tukšums ir nogalinājuši pēdējās pašmotivācijas paliekas.
Kaut ko guvusi no sēdēšanas auditorijā esmu tikai filozofijā.
Visur citur - sen zināmo lietu pārmalšana un nekā nedarīšana. No pasniedzēju puses pirmām kārtām.

Filmas es varu skatīties arī mājās.

Uz vasaru e-talons ir zaudējis vienu klientu.
Uz skolu ar velo ir forši! :)
Un ātrāk.
Un ar ceriņu smaržu.

Man te iestājies mazliet skumjš klusums.
Bija sasodīti forši.