Ezīša personīgā miglas ieleja

Vakar noskatījos.
Filma, kuru neaizmirst. Un pēc kuras skatoties "Leiputriju", kas ir Getliņu spogulis un mākslas foto reizē, "Leiputrija" ir atslodze un liekas absolūts skaistums.
Baigi uzdeva pa nerviem. Un visvairāk šokēja tas, ka tas fons izrādījās tik baiss, ka uz tā bērniņa bojāeja pavisam nelikās šokējoša. Tas nebija ļaunākais, kas tur varēja notikt.

Browserī atvērtas tik daudz lapas, ka no katras redzama vien ikoniņa, visas itkā par tēmu, taču referāts tik un tā nerakstās, jo no nevienas nevaru lāga neko ierakstīt.
Laikam tiesības nav mans aicinājums.