Ezīša personīgā miglas ieleja

Vakar kā ap diviem sāku kleitu spraust un griezt un sērot par to, ka nevar salikt visu uz auduma un nāksies tomēr ne tik kuplus svārkus taisīt, tā ap četriem (ne jau pēcpusdienā) beidzu un arī tikai tāpēc, lai šorīt būtu kaut minimāla iespēja, ka aiziešu pie Ļipas tēju dzert.

Rezultātā ir:
sadiegta augšdaļa, kurai jāmēģina atrast priekšējām detaļām audums, lai tās izgrieztu un piediegtu no jauna tā, kā man TAGAD labāk patīk.
sadiegta svārku daļa, kurai vēl vajag iemērīt un iešūt ieloces aizmugurē.
sadiegtas piedurknes, kuras tiešām būs gandrīz līdz zemei
krinolīns un gatava apakškleita, kura fantastiski izskatās arī bez nekā, bet noteikti izskatīsies vēl tik ļoti labāk, kad būs arī virskleita...
plāns iepirkt apdares lentas un uzprasīties ciemos pie šujmašīnas un viņas saimnieces.