Ezīša personīgā miglas ieleja

Vispārēji nenozīmīgi, bet tomēr.
Mans viedoklis, mana prognoze, ko no rīta tramvajā stāstīju Greisai, par to, kā būtu ideāli rīkoties prezidentam pēc vakardienas, lai kaut kas mainītos, taču reizē lai izvairītos no atkārtotiem grautiņiem, lai kas arī viņus nerīkotu, nu jau ir kļuvis par realitāti un patiesību.
Varbūt tomēr vajadzēja stāties politologos...