Ezīša personīgā miglas ieleja

Nospļauties uz visām skaistajām, teorētiskajām ilūzijām un ķerties pie lietas.
Šobrīd patiesībā man nevajag neko lielu un skaistu un māksliniecisku.
Šobrīd ir jāiestāsta sev, ka tas viss, kas noticis pēdējos divdesmit divus gadus, ir sīkums un nieks.
Ka neveiksmīgās dienas ir garām un ka tagad ir jāsākas veiksmīgajām.

Būs baigi sevi jālauž, lai tam noticētu.
Bet citādāk no bedres neizkārpīties.

Svītru visam pāri un sākt no jauna. Mākslinieciska rakstura pasākumi nederēs.
Vajag kaut ko absolūti nemāksliniecisku, mehānisku, līdz riebumam automātisku.
Tādu, lai pēc pāris dienām tas jau būtu pārvērties meditatīvā procesā un ļautu pārdomāt dzīvi - bijušo un nākošo.