Ezīša personīgā miglas ieleja

Atziņa numur 1

Paldies saku māmiņai, tētim, zvaigznēm debesīs un visiem citiem, kam nu var pateikt paldies, ka tā nu esmu audzināta vai vienkārši pieskatīta, ka alkohols man ir zināmā mērā tāla un nesaprotama lieta. Sevišķi jau nu reizēs, kad ir, atvainojos par rupjībām, sūdīgi, un jāmeklē veids, kā sūdus padarīt mazāk smirdīgus un garastāvoklim kaitīgus. Dīvaini iespējams, bet pirmo reizi savos divdesmit pieredzēju, ko var izdarīt alkohols un kādu plaisu pēkšņi ievilkt star diviem cilvēkiem, cik ļoti attālināt vienu no otra tos, kas līdz tam gan arī katrs savā pusē nelielam plīsumam ledū ir dzīvojuši, bet nu aizpeld katrs uz sava ledus gabala. Saprazdami un nojausdami, bet līdz galam atzīt nespēdami. Un tas jau laikam ir tikai normāli. Nevajag, nu nevajag bēdas slīcinat pudelē, bet to es nesaku ne pirmā ne pēdējā un laikam tik banāli muļķīgos un visgudros tekstos tāpat neviens neieklausās, vien vecas sievas pamāj ar galvu un nomurmina - pareizi, pareizi...

Bet alkohols dara savu, tu pakļaujies viņam un sastrādā tādas muļķības, ka pēc tam no kauna pašam ir jābēg. Turklāt ar tādu steigu, ka nav īsti pat laika pateikt, uz kurieni, lai tiem, kas paliek, nebūtu satraukumu nakts garumā. Jā, grādi nekad nav bijuši tie labākie psihologi.

Atziņa numur 2

Ir vērts reizi pa reizei nospļauties, kaut trīs reizes, atraut sev vienu vai vairākas miega naktis, lai padarītu mājokli atkal dzīvojamu. Ikdienas steigā tam nav laika un spēka, brīvdienas tam veltīt negribas, jo gribas atpūsties no ikdienas steigas. Bet ja esi pūce un ļoti tipiska pūce, tad nakts ir īstais laiks, kad nekas, pat muļķīgi TV šovi netraucē un nenovērš domas un kārtošana, šķirošana, ārā mešana pārvēršas pat tādā ka meditatīvā procesā. Un ziniet, otrā rītā, pat visu otro dienu miegs nemaz nenāk. Enerģiju dod gandarījums par paveikto. Bet māja ir tīra no visādām vecām drazām un arī ilglaicīgi krātām ne visai pozitīvām emocijām, piemēram, veciem skolas uzdevumiem, kas savulaik tik ļoti kaitinājuši.

Atziņa numur 3

Cilvēks tomēr ir sociāla būtne, cilvēks bez citiem cilvēkiem tomēr nevar. Vismaz es nē. Lai kā reizēm esmu plānojusi sev vienatni, vientuļās izklaides, ikreiz aptveru, ka patiesībā tās jau atkal plānojas saistībā ar cilvēkiem - pazīstamiem, nepazīstamiem vai uz ekrāna zīmētiem, bet divkājainiem, divrokainiem, vairāk vai mazāk domājošiem indivīdiem, kam ir savs pasaules uzskats un vēlme paust savu iekšējo būtību kopā ar to visai pasaulei.

Atziņa numur 4

 Šausmīgi daudz darāmā. Un dzīve kļūst par vāveres riteni.