Skaistais šīsvasaras notikums
Posted on 13.08.2006 at 12:12Garastāvoklis: Apmierināta ar dzīvi
Šobrīd klausos: Putna soļi uz papīra lapas
Tātad. Kā jau rakstīju vai nerakstīju, tas ir noticis.
Kāzas ir garām, un man par to ir sasodīti liels prieks - par to, ka, šķiet, izdevās.
Par spīti visam tam, kas ar mani notika periodā pirms tām, p
ar spīti tām problēmām, kuras ar jaunajiem dabūjām risināt dienu pirms tām un dažas - pat tajā dienā.
ar spīti tam, ka galda kartes aizbrauca līdzi jaunajiem, kad tām vajadzēja kārtoties uz galda un ka īsto šķīvi saplēs ne pavisam ne līgavainis, bet neuzmanīga viešņa augstos papēžos...
Par spīti visam.
Atzīšos, tā stresojusi un satraukusies par visu es nebiju sen, ja vispār kādreiz. Es jotus tik
loti, ļoti atbildīga par visu un visiem, ka, atzīšos, man kāzas sākās tā pēc trijiem, kad bijām nolikuši viņus gulēt. Skriešana, pārbaudīšana, organizēšana, uztraukšanās, runāšana, stāstīšana...
Nu jā.
Un tā visa REZULTĀTS:
*Jaunais pāris visu laiku smaidīja, priecājās, viņu acis mirdzēja
*Nemanīju nevienu pagalam sapukojušos viesi, pat tad, kad dažādu iemeslu dēļ nebija
*Viss izdevās tā, kā bija plānots, lai arī šur tur pieredzes trūkuma dēļ šis un tas bija tā, hm, mazliet neveikli...
*Jau uz kāzu beigām pie manis pienāca daži cilvēki, lai pateiktu, ka šīs ir bijušas, jaukas, interesantas, jautras, skaistas, brīnišķīgas kāzas...
*Jauno vecākiem kāzas bija patikušas, pat līgavas tēvs pienāca, lai pateiktu, ka mēs esam bijuši malači, un viens no lielajiem satraukumiem (bijām sabiedēti, ka viņam ir augsti standarti, prasības, ka viņš ir skeptisks un kāds tik vēl ne, lai gan man viņš ĻOTI patika) bija kā ar roku atņemts
*Viena no viešņām pienāca klāt un teica apmēram tā: ja es nebūtu precējusies un domātu par precēšanos, tagad es zinātu, kur meklēt vedējus.
*Pats galvenais - viņi apprecējās!
Es tik tiešām ļoti ļoti ceru, ka jaunie ar to visu biija tikpat apmierināti un priecīgi kā es...
Šeit es vēlreiz gribētu pateikt milzīgu paldies Gintai, pārējie šo vietni visticamāk neatradīs un neizlasīs. Paldies tev par atbalstu, saulīt!
Un ja kas, man patika būt sa-vedējas lomā.
Gan savedot, gan aizvedot līdz galam.
To vidusposmu var arī aizmirst.
Kāzas ir garām, un man par to ir sasodīti liels prieks - par to, ka, šķiet, izdevās.
Par spīti visam tam, kas ar mani notika periodā pirms tām, p
ar spīti tām problēmām, kuras ar jaunajiem dabūjām risināt dienu pirms tām un dažas - pat tajā dienā.
ar spīti tam, ka galda kartes aizbrauca līdzi jaunajiem, kad tām vajadzēja kārtoties uz galda un ka īsto šķīvi saplēs ne pavisam ne līgavainis, bet neuzmanīga viešņa augstos papēžos...
Par spīti visam.
Atzīšos, tā stresojusi un satraukusies par visu es nebiju sen, ja vispār kādreiz. Es jotus tik
loti, ļoti atbildīga par visu un visiem, ka, atzīšos, man kāzas sākās tā pēc trijiem, kad bijām nolikuši viņus gulēt. Skriešana, pārbaudīšana, organizēšana, uztraukšanās, runāšana, stāstīšana...
Nu jā.
Un tā visa REZULTĀTS:
*Jaunais pāris visu laiku smaidīja, priecājās, viņu acis mirdzēja
*Nemanīju nevienu pagalam sapukojušos viesi, pat tad, kad dažādu iemeslu dēļ nebija
*Viss izdevās tā, kā bija plānots, lai arī šur tur pieredzes trūkuma dēļ šis un tas bija tā, hm, mazliet neveikli...
*Jau uz kāzu beigām pie manis pienāca daži cilvēki, lai pateiktu, ka šīs ir bijušas, jaukas, interesantas, jautras, skaistas, brīnišķīgas kāzas...
*Jauno vecākiem kāzas bija patikušas, pat līgavas tēvs pienāca, lai pateiktu, ka mēs esam bijuši malači, un viens no lielajiem satraukumiem (bijām sabiedēti, ka viņam ir augsti standarti, prasības, ka viņš ir skeptisks un kāds tik vēl ne, lai gan man viņš ĻOTI patika) bija kā ar roku atņemts
*Viena no viešņām pienāca klāt un teica apmēram tā: ja es nebūtu precējusies un domātu par precēšanos, tagad es zinātu, kur meklēt vedējus.
*Pats galvenais - viņi apprecējās!
Es tik tiešām ļoti ļoti ceru, ka jaunie ar to visu biija tikpat apmierināti un priecīgi kā es...
Šeit es vēlreiz gribētu pateikt milzīgu paldies Gintai, pārējie šo vietni visticamāk neatradīs un neizlasīs. Paldies tev par atbalstu, saulīt!
Un ja kas, man patika būt sa-vedējas lomā.
Gan savedot, gan aizvedot līdz galam.
To vidusposmu var arī aizmirst.