Vientulība.
Posted by![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
eziic_miglaa on 29.06.2010 at 15:20Es sāku saprast, kāpēc sabiedrībā valda stereotips par vientuļajiem zinātniekiem.
Es sāku saprast arī to, ka viņi patiesi dažkārt var justies ļoti vientuļi pat cilvēku pūļa vidū.
Pat tad, kad ir laulātais draugs, daudz parasto draugu, kaudze visādu biedru un paziņu, ir tā, ka vari ar viņiem parunāties par visādām lietām, bet par to sev ļoti nozīmīgo jauno atklājumu savā specialitātē vai vienkārši par to, ka tai vecajai teorijai cita autora skatījumā atklājies jauns un pavisam interesants aspekts, nav ar ko parunāt.
Piemēram, šobrīd man tik ļoti gribētos dalīties priekā par to, cik forša ir sociokokgnitīvā pieeja diskursa studijām un ka izrādās, van Daiks ir tieši šīs pieejas, nevis kritiskās, pārstāvis. Un vēl varētu padiskutēt, vai man ir taisnība domājot, ka cienījamas profesores pērn sniegtā vienkāršotā interpretācija par to, kas vispār ir diskurss, nesaskan ar jēdziena skaidrojumu vismaz divās grāmatās. Taču nav, ar ko. (ar pašu profesori tas varētu būt mazliet dzīvībai un nākotnei bīstami).
Un ko man tagad darīt?
Neskaitot turpināšanu lasīt, protams, tā man ir plānā vēl kādus divus mēnešus kā minimums.
Es sāku saprast arī to, ka viņi patiesi dažkārt var justies ļoti vientuļi pat cilvēku pūļa vidū.
Pat tad, kad ir laulātais draugs, daudz parasto draugu, kaudze visādu biedru un paziņu, ir tā, ka vari ar viņiem parunāties par visādām lietām, bet par to sev ļoti nozīmīgo jauno atklājumu savā specialitātē vai vienkārši par to, ka tai vecajai teorijai cita autora skatījumā atklājies jauns un pavisam interesants aspekts, nav ar ko parunāt.
Piemēram, šobrīd man tik ļoti gribētos dalīties priekā par to, cik forša ir sociokokgnitīvā pieeja diskursa studijām un ka izrādās, van Daiks ir tieši šīs pieejas, nevis kritiskās, pārstāvis. Un vēl varētu padiskutēt, vai man ir taisnība domājot, ka cienījamas profesores pērn sniegtā vienkāršotā interpretācija par to, kas vispār ir diskurss, nesaskan ar jēdziena skaidrojumu vismaz divās grāmatās. Taču nav, ar ko. (ar pašu profesori tas varētu būt mazliet dzīvībai un nākotnei bīstami).
Un ko man tagad darīt?
Neskaitot turpināšanu lasīt, protams, tā man ir plānā vēl kādus divus mēnešus kā minimums.