pirmo reizi uz kalna bija tā, ka knapi varēju novilkt līdz 2.00.
1.08 man jau kājas trīcēja, ka uz dēļa ar mazāku ātrumu(pie paša pacēlāja lejā) braucot bija tīrās mocības. bet toties kāds gandarījums par to, ko iemācījos. ezic lepojās ar sevi. un nokritu tikai 2x. vienreiz kā pilnīgākā tizlenīte nenovaldīju dēli un otreiz man uznesās tēvs ar maziņo dēlu virsū. brīžiem jau likās, ka atkal ņemšu slēpes, bet esmu spītīga, kamēr nevarēšu izdarīt ar dēli visu, ko es gribu, nop!
māsa aizgāja. iedevu līdzi prezervatīvus. joka pēc pastāstīju arī kā lietot ;)
← Previous day | (Calendar) | Next day → |