ūdeņraži
piesta
un miezeris
atpakaļ nākot nospied skudru
mazais pirkstiņš
slepkaviņš
heloviini tachu beigushies, ja?
tik sajuuta kaa izgrebtam kjirbim ar kjeemiigu sejas izteiksmi un saapju starojumu no iekshas.
grebeejs, kaut kur pie labaas rokas nokljuudiijies un iecirtis skjiibi un tad sastikjeejis. valjeejaa bruuce riiveejaas un atgaadina sevi pie katras kustiibas.
un tas smaids sejaa - tas nav mans.
es tik stulbi nesmaidu.
un grebeejs nav pacenties ar iekshu kaartiigu iztukshoshanu
karkass meegjina paarpalikumus izklepot un izvemt
prieciigus jums arii heloviinus, blje
netici nekam
iisteniibaa es dejoju baletu
un leekaaju iekshaa aaraa aizspogulijaa shaispogulijaa
māmiņa liekot dēliņu gulēt, noskūpsta viņu un saka, lai eņģeļi viņu sargājot, uz ko dēls šausmās iepleš acis un saka, ka viņiem taču ir asas bultas.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |