kāpēc nevar izkāpt pa logu un iet pa gaisu tā kā gribās. nu tieši pa miglu. ja noiešu lejā un iešu pa ielu, viss izbeigsies. nu tas smukums izbeigsies, jo viņš būs palicis augšā, tā ka smuki no loga var redzēt.
un tad varētu iet pa gaisa miglu un pa slīpajiem jumtiem.
a no virtuves loga migla aizbiedēta. turās daudzākus miglas soļus nostāk, jo 3 vīri tīra nedaudz zemāko jumtu. ar birstītēm pucē. nu i miglu nopucējuši pie reizes un tā pamukusi maliņā.
biju Amerikā. nu tajā, kam atslēga nolauzta. a man viņa bija vaļā. biju tur pie Meksikas robežas. nu laikam ka Teksasā. bija kalni, kaktusi, viss krāšņs un ceļa putekļi. dažādas viesnīcas, pilsētas. putni un strūklakas ar rakstiem. policisti (tādās dīvainās uniformās) garāmejot glāstīja man matus. tad man pēkšņi bija jāatgriežas mājās. es biju ceļojusi tikai 3 dienas. mamma esot mirusi. nezinu no kurienes šāda doma. laikam nekas svarīgāks mani no turienes uz LV neatvilktu.
teātris. gribu redzēt izrādi, bet biļetes nav. draugi. tad viena meitene mani norīko par biļešu pārdevēju. pilnīgs haoss. cilvēki smejās, meitenes savus garos svārku volānus mētā kā flamenko dejā. ieejam zālē. jocīga skatuve.jaunie aktieri rāda it kā "indrānus" puskaili. rāda visu to, kas nav uzrakstīts un nedaudz to, kas ir uzrakstīts. izrādes vidū, mēs ar draugiem un aktieriem dejojam pa skatuvi, lēkājam un dziedam, citi dzied karaoki. jocīgākais ka tos draugus es dzīvē nepazīstu. man pēkšņi atnes it kā amnu fotoaparātu (jocīgas konstrukcijas). gribam redzēt bildes. kāds saka, ka zinot knifu, ko daudzi nezinot. viņam tikko esot parādīts. fotoaparāta aizmugurē tāds viss jocīgs. mēs tur kaut ko virzam, daram un tad atverās un izņemam izfotogrāfētos kadrus fotogrāfijās. filmiņu var fotogrāfēt tālāk, jo izfotogrāfēti vien ~10 kadri. fotogrāfijās mans ceļojums. un teicējs no augšas stāsta gan man gan visiem dīvainas lietas. par tiem policistiem stāstīja, par to matu glaudīšanu, kāpēc viņi man tā darīja. it kā tāda paraža. nu'galvā izskaidrojums tagad maļās, bet ārā nenāk. un teātrī bija smuki krēsli, tādi kā no guļbaļķiem sataisīti, gan atzveltnes, gan sēdekļi. bija pieskaņoti skatuves dekorācijām.
šausmīgi krāšņs sapnis.
un šodien vienīgais, kas nomira, bija mammas telefona baterija.
jocīgi, jo vakar izrunājāmies daudz, un citas reizes arī, un baterija nemirst. ;)))
kamēr koki miglā neko neredzēja,
viņiem nozāģēja zarus
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |