nolaizi manu pieri
noskūpsti manu smaidu
es staroju un logi birst
īkšķi sasieti mezglā
trinās gar kājām un mudina skriet
...viņi meklēja tālāk, slaucīdami no acīm lietu, brizdami pa melnām peļķēm, lēkādami pār putainām rensteļu straumīšu vītnēm, kā slīkoņu spoki izkliekdami meitenes vārda piemirkušās zilbes
/E.Millers/
kādudien varbūt mums radīsies spēja mirt pēc savas gribas, bet kurš gan tādā gadījumā nodzīvos ilgāk par bērnību?
/E.Millers/
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |