ar koka tupelītēm klaudzini pa sviestaino grīdu.
klip. klap. klup. klep.
zirga acu klapes klaudzina traucoties pret vēju.
zlig. zlag. zlug. zleg.
zaķa ausis klaudzina pret egļu sveķainajiem stumbriem.
clik. clak. cluk. clek.
lick.
vakarnakts sarunas bija tik jaukas, tik nepiespiestas, erotiskas, tāpat kā pieskārieni. sapņaini, domīgi un vispār šausmīgi mīļi.
acīs joprojām smaids ;)
lai neizklausītos tik salkani, sarunas bija par visu par sēdēšanu uz jumta un lūkošanos zvaigznēs, par to, ka uztraukumā nevar uzvilkt prezervatīvu un tad jau vairs nestāv, kad atkal stāv, tad ieraugot prezervatīvu atkal nestāv, par cilvēku un spermas smaržām. dzerta tēja, nejēgā smēķēts, līdz ezic ir tuvu ģībonim. pārdomas par cilvēku vājprātīgajām izdarībām, tai skaitā - pašu ;) divatā grozīšanās pie spoguļa, matu bužināšana, domīga smaidīšana un kārtējo reizi secināšana, ka ir forši ja ir tādi draugi.
pirms mirkļa bija divas pretējas emocijas.
1)sajūsmināta līdz zosādai un taureņiem vēderā - mīļa balss kalusulē un gara saruna. viņai tagad esot 2 naktī un dikti slimiņa. un decembrī mēs samīļosimies pa īstam un atkal varēsim ilgi runāties un smieties. nu tā ka to dara, kad smiekli ir dzidri un skanīgi.
2)nebūs mans ilgi jau kādus divus gadus sapņotais un pārdomātais tattoo. aplauza mani kārtējo reizi saknītē. nu nevarot tattoo taisīt uz pēdiņas. nu nedrīkstot :((( varot jau ķēmoties, bet nākšoties ik pēc mēness atjaunot un atjaunot un viņš tik dilšot un dilšot :(((
dikti sabēdājos. bet ja nu es riskēju un uztaisu un eju tik atjaunot un atjaunot.
ai, da sviestu es te leju.
bet Kristas balss vēl tagad skan man austiņās. ai gribu savā Meksikas gultiņā. viņa tieši zvanīja no manas Meksikas istabiņas. nu jā, jau tik ilgs laiciņš pagājis, bet tajā ģimenē joprojām tā ir ezic istaba. tā viņi tagad arī ikdienā to sauc.
tāds kā jautājums. jūs cibiņi neziniet kādu foršu astrologu.
reiz es biju pie vienas, bet... nu nikā ņepripomņu un vispār baigi interesanti tas bija. gribās atkārtot.
maniraizdomakatekautkasnotiektikainezinu
dažkārt ir tā, ka tavs labākais draugs ir sikspārnis, kurš pārlaižas tavās nakts pastaigās pa parku pār galvu. tas nekas ka viņš negrib ar tevi dzīvot vienos bēniņos. jūs vieno klusums. klusums un zīmulis. ar vienu zīmuļa pārlauzto pusi tu raksti pašam sev nezināmus vārdu savirknējumus, otru sikspārnis norija nesagremojot. savu sikspārni tu atpazīsti jau pa gabalu. viņš tā stīvi lido. nu tā kā zīmuli būtu norijis.
dažkārt ir tā, ka tu gribi būt sev labākais draugs un arī mēģini norīt nesagremojot zīmuli.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |