pirmo reizi izdzirdot šo(cm) dziesmu biju kā hipnotizēta. tā vīrieša balss. viņa aiznesa mani uz Mexico, kur es sēdēju mīkstā krēslā kājas sacēlusi pie zoda un Pedro man dziedāja peijotes dziesmu. un dziesmu par zvaigznēm. un par indiāņiem. skatījāmies viņa koncertu ierakstus un videoklipus.
nu kāpēc es viņa dāvināto cd aizmirsu viņa mašīnā?
viņš ļoti skaisti dziedāja. dziedāja ne tikai spāniski, angliski, bet arī nauatlu(seno acteku) un arī maiju valodā.
sirds no tās mūzikas atverās un paceļās ar ērgli debesīs virs Oahakas klintīm un dvēsele dzied līdzi vējam, kas garāmskrejot piestāj pie strauta un viņi vienojās kopējā dziesmā.
njā, dziesmas viņam bija skaistas. pat ļoti. dzīvības pilnas.
esot tajā vidē. redzot visapkārt indiāņu kultūras priekšmetus - gan rituālu, gan mūzikas. viss kopā mūzika un .. ai..
skaisti ;)))
es neatceros, ka būtu cirkā smējusies.
tie dzīvnieciņi... viņi man vienmēr ir likušies nomocīti. viņiem kaut kas ir jādara un varbūt viņiem to nemaz negribās. ha! lācis brauc ar riteni. ha! suņi jāj uz zirgiem un veic akrobātiskus trikus. ha! zilonis mazajā arēnā.
tad jau skaistāk meitene dejo striptīzu ar pitonu. tas ir skaistāk kairinošāk un liek baudā noelsties.
un tie klauni.. tādi skumji..
man patīk gaisa vingrotājas. tik skaisti tur augšā. tik graciozi. var redzēt, ka grūti, bet viņas un viņi smaida. un galvenais, ka ir sajūta, ka lido. ja piever acis - nevar redzēt drošības troses. viņām vien viruļojoši tērpi kā meža fejām.
noskūpsti savu atspulgu
noskūpsti viņu spogulī
peļķē
lietuspilienā
skatlogā
asarā
nepateiktā vārdā
dzeguzes dziesmā
skursteņa melnumā
kaimiņu logā
pogas spožumā
manā acu skatienā
hm. jocīgi. man šodien pat dzert negribās.
mož jāpiespiežās?
kā būtu, ja tas ko mēs saucam par patiesību arī būtu patiesība
bez ? bez ! bez . bez jebkā bez jebkādam pieturzīmēm
kāpēc man svilst ausis.
viņas grib runāt.
varbūt viņas grib lai viņās ko čukst.
un visi tie fukinie ticējumi uz mani neattiecās.
manas ausis ir personība.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |